Likumprojekts paredz, ka iedzīvotāji varēs ierosināt referendumus par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, domes atlaišanu, kā arī par publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu gadījumos, kad pašvaldība nebūs ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Linda Tilta. Pašvaldību referendumus varēs rīkot ne tikai klātienē, bet arī elektroniski. Vienīgais izņēmums, kad savu nostāju obligāti vajadzēs paust klātienē, būs iedzīvotāju nobalsošana par domes atlaišanu.
Kad šis likumprojekts varētu tikt pieņemts, nav zināms. Nedaudz vairāk kā pirms nedēļas E. Sprūdžs aģentūrai LETA pauda cerību, ka tas varētu notikt līdz šā gada beigām. Taču šobrīd ministrijas atbilde Dienai skan nekonkrētāk: «Likumu izstrāde ir laikietilpīgs process, kurā ir iesaistītas daudzas institūcijas. Šobrīd likumprojekts nosūtīts visām iesaistītajām pusēm atkārtotai saskaņošanai un pēc tās tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā».
Neapmierinātību ar ieilgušu likuma pieņemšanu jau jūnija sākumā izteica Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Toreiz Dubultos pulcējās aptuveni 100 cilvēku, kas pauda neizpratni, kādēļ kavējas likuma pieņemšana, pie kura virzības E. Sprūdžs sākotnēji tik ļoti strādāja.
Atšķirīgs viedoklis ir Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). «Likumprojekts ir slikti sagatavots un destruktīvs, jo pēc viņa pieņemšanas varētu būt situācijas, kad [pašvaldības deputātu] mazākums sāk kasīties un līdz ar to tracināt arī visus pārējos iedzīvotājus. Lai vinnē nākamajās pašvaldību vēlēšanās un tad kaut ko maina,» pauž LPS pārstāvis Māris Pūķis.
VARAM uz to atbild, ka likumprojekta saskaņošanas process joprojām notiek, tādēļ plašāku informāciju par vērā ņemtajiem LPS priekšlikumiem vēl sniegt nevarot.