Sapropelis ir plaši sastopams visā pasaulē, visvairāk raksturīgs Āzijas un Eiropas mērenajai klimata joslai (Krievijā, Skandināvijā, Francijā, Vācijā, Polijā, Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Ukrainā), kā arī Ziemeļamerikas kontinenta Lielo Ezeru reģionam (Kanādā un Amerikas Savienotajās valstīs). Latvijas ezeros aplēstais sapropeļa daudzums, ko novērtējis Valsts ģeoloģijas dienests, pamatojoties uz Latvijas ezeru izpētes rezultātiem, ir 700-800 miljonu kubikmetru, bet sapropeļa krājumi purvos sasniedz 1,5 miljardus kubikmetru. Kopējie sapropeļa resursi Latvijā lēšami aptuveni divos miljardos kubikmetru.
«Sapropeļa resursu daudzums un tā plašās izmantošanas iespējas padara to par stratēģisku valsts mēroga dabas resursu; tā pārstrādes produktus var eksportēt visā pasaulē,» norāda Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes doktorante, sapropeļa pētniece Karina Stankeviča. Lauksaimniecībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā sapropeli izmanto augsnes mēslošanai un uzlabošanai, lopkopībā tas tiek lietots kā piedeva dzīvnieku barībai, tas ir piemērots izejmateriāls ķīmijas un celtniecības industrijā, arī ārstniecisks līdzeklis medicīnā - lietojams kā ārstnieciskās dūņas vai izejviela koagulantu ražošanā.
Līdz šim Latvijā sapropelis tika izmantots galvenokārt lauku mēslošanā. XX gadsimtā aizsāktās sapropeļa pētniecības un izmantošanas krīze Latvijā iestājās 1993. gadā. Tā ieguve nelielos daudzumos notika tikai Spīgu purvā, jo a/s Dobele izmantoja sapropeli lopbarības, kompleksā mēslojuma, komposta un līmvielu ražošanā. Rūpnieciska sapropeļa ieguve un izpēte Latvijā atsākās tikai 2008. gadā.
«Cilvēki jautā - manā ezerā ir sapropelis, ko ar to darīt. Taču konkrētas atbildes nav, jo sapropelim ir ļoti plašas izmantošanas iespējas. Ezeru organisko nogulumu realizēšana atkarīga arī no izmaksām, ko liela daļa potenciālo interesentu nav gatavi ieguldīt,» atzīst Karina Stankeviča. Viņa ir viena no dažiem speciālistiem Latvijā, kura pievērsusies tieši sapropeļa izzināšanai. Pētniece skaidro: «Rekultivācijas darbi Latvijas ezeros, kuru ezerdobe vairāk nekā par 75% ir aizpildīta ar nogulumiem, ir jāveic ar padziļināšanu. Šādu darbu rezultātā tiek izsūknēti lieli organisko nogulumu apjomi, kuru izmantošana sniedz ievērojamu ekonomisko ieguvumu projekta attīstītājam. Tomēr jāņem vērā, ka šie darbi ir jāveic pārdomāti, izvērtējot cenu svārstības, loģistikas aspektus, ietekmi uz vidi. Tāpēc ieteicams izstrādāt detalizētu ekonomisko un ilgtspējīgas vides saglabāšanas stratēģisko pamatojumu pirms ezera rekultivācijas sākšanas.»
K. Stankeviča neslēpj - pētījumiem zinātniskā līmenī būtu nepieciešams liels papildu finansējums. «Tas ir apjomīgs darbs, kurā jāiegulda neskaitāmu gadu - faktiski mūža - darbs. Ir jāzina, kā notiek sapropeļa īpašību mainība klimatisko apstākļu, ģeoloģisko faktoru ietekmē. Es šo pētniecisko darbu veicu kompleksi, analizējot arī sapropeļa īpašības: organiskās un minerālās vielas sastāvu, metālu saturu, humusvielas - to visu var izmantot. Tomēr dabas resursu izmantošanai ir jābūt videi nekaitīgai un efektīvai. Radot inovatīvus produktus ar lielu pievienoto vērtību - videi draudzīgu, netoksisku, ar spēju saistīt smagos metālus -, ir iespējams ievērojami samazināt izdevumus saldūdens attīrīšanas un saglabāšanas pasākumiem ar augstu potenciālu ilgtspējīgai turpmākajai ezeru izmantošanai tautsaimniecībā,» norāda K. Stankeviča.