Pirms diviem gadiem, kad mēs sākām veidot LTRK jauno stratēģiju, ļoti rūpīgi izzinājām biedru viedokli. Mums par pārsteigumu trešajā vietā ierindojās godīgi spēles noteikumi. 90% no LTRK biedriem stāsta, ka valsts tenderos nevar konkurēt ar tiem, kuri nemaksā nodokļus. Uzņēmēji, kuri nemaksā nodokļus, saņem valsts naudu caur tenderiem. Bet, ja tenderī tomēr izdodas uzvarēt, uzreiz tiek pastiepta roka: lūdzu, samaksājiet!
Šogad LTRK otro reizi gatavoja uzņēmēju plānu, kura būtiskākā atšķirība no citiem plāniem ir tā, ka to ir gatavojuši paši uzņēmēji. Tā sagatavošanā tika izmantota open space metode - mēs izbraukājām visas Latvijas pilsētas, runājām ar 38 asociācijām, un cilvēki uz mazām lapiņām rakstīja, kādās jomās viņi gribētu izmaiņas. Mēs šīs lapiņas apkopojām, salikām pēc tēmām un sanāca, ka otrā no astoņām nacionālajām prioritātēm, uzņēmējuprāt, ir godīgi spēles noteikumi, tiesiska valsts un korupcijas apkarošana.
Jūs publiski tikāt minējusi, ka zināt, kuri cilvēki ir partiju melno kasu turētāji. Tad kuri tie ir?
Uz tām lapiņām viss ir rakstīts. Kad es šiem cilvēkiem saku: nu, tad pasakiet, viņi atbild - mums ir bail. Kāpēc bail? Tāpēc, ka vesela virkne lietu nav atrisinātas. Jūrmalgeita - rezultātu nav! Rīgas domes geita - rezultātu nav! Dienvidu tilts - rezultātu nav! Mums ir viens labs piemērs - Daimler ASV atzīst, ka ir Latvijā maksājis kukuļus. Nu, Daimler, mīļais, pasaki, kam tu maksāji tos kukuļus. KNAB saka: mēs neko nevaram pierādīt. Iedomājieties, kas notiktu, ja kāds uzņēmējs šodien atnāktu un sacītu: es jums pateikšu patiesību, kam es maksāju... Kas notiktu? Viņš tiktu iznīcināts, saplosīts. Iedomājieties, kādam ir jābūt varonim, lai paliktu zem vilciena savu uzņēmumu! Beigās neko nevarēs pierādīt, beigās viņš būs muļķis...
Bet klusējot šie uzņēmēji veicina koruptīvo sistēmu!
Mēs jau esam spēruši milzīgu soli, parādot, ka otrā nacionālā prioritāte Latvijas uzņēmējiem ir korupcijas apkarošana un tiesiska valsts. Trīs tūkstoši uzņēmēju ir pauduši savu viedokli, kad viņiem bija iespēja šai open space ne ar savu vārdu, bet vismaz uzrakstīt...
Jūsuprāt, ko tiesībsargājošās iestādes var darīt ar anonīmām lapiņām? Lai kādu notiesātu, ir vajadzīgi liecinieki.
Ja mēs runājam par KNAB, tur ir divas būtiskas daļas - novēršanas daļa un apkarošanas daļa. Cik esmu mācījusies par publisko pārvaldi, lielākas sekmes dod nevis apkarošana, bet tieši novēršana, preventīvie pasākumi - runāšana un stāstīšana par to, kā tas grauj ekonomiku, kā tas grauj profesionalitāti, kā tas grauj valsti, ja nav godīgu spēles noteikumu.
Kas mainīsies, ja LTRK biedri vairs neeļļos koruptīvā mehānisma riteņus, bet citi to darīs?
Es domāju, ka mēs divu gadu laikā kā LTRK esam parādījuši, ka, maksājot biedru naudas, izveidojot plānu, ejot uz priekšu, var panākt rezultātu. Jautājums ir par to, ko mēs īsti vēlamies. Ja mēs vēlamies, lai mums te būtu neliela cilvēku grupa, kliķe, kas pelna miljonus, tad tā tik turpinām. Savukārt, ja mēs uzskatām, ka te ir demokrātiska valsts, tad tā nevar. Tā ir būtiska izšķiršanās. Ja mēs turpināsim sekot kā auni, te nekad neradīsies inovācijas.
Jautājums ir, vai mēs vēlamies, lai tādi cilvēki būtu mūsu valsts vadībā. Sarežģīti ir tas, ka it kā ļoti gribētos, lai kāds nokārto mūsu problēmas mūsu vietā. Tad ir tā vēlme pēc kāda tētiņa....Bet varbūt ir jānonāk pie vēlmes pašiem vadīt savu dzīvi, veidot savu lielo vai mazo uzņēmumu, dzīvot tādā valstī, kur man ir labi?
Ja mēs sabiedrībai nepasakām, kuri ir tie uzņēmēji, kuri kukuļo, un kam viņi šos kukuļus dod, sabiedrībai pat nav iespējas viņus sodīt, piemēram, boikotējot koruptīvos darījumos iesaistītus uzņēmumus.
Tā lieta nav tik plakana. Tā ir sabiedrības attīstības lieta. Sabiedrība līdzīgi kā bērni seko saviem vecākiem. Arī sabiedrība atdarina savus «vecākus». Varbūt Latvijas sabiedrībai labāk patīk feodālisms, tie simts latiņi kā Baltkrievijā? Bet tad sanāk, ka, tiklīdz mēs sakām - gribam demokrātiju, attīstību, lielas pensijas, stipendijas studentiem, veselības aprūpi -, mēs sev melojam.
Jūsuprāt, ir iespējams izskaust slimības simptomus, neizskaužot tās cēloņus?
Ja mēs atbalstām cilvēkus, kuri ir negodīgi, tad arī paši esam negodīgi. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka viss sākas ar vērtībām. Katrs, kurš nolems, ka ir labi būt godīgam, nemaksās kukuļus. Līdz ar to arī vide mainīsies.
Kādēļ uzņēmēji, kas apvienojas kustībā Par labu Latviju ir gatavi iet un atbalstīt šo koruptīvo sistēmu?
Tādēļ ka katrs uzņēmējs cīnās par savu uzņēmumu, par peļņu. Šobrīd uzņēmējiem ir ļoti grūti. Man no LTRK biedriem, kas ir Par labu Latviju, ir nācies dzirdēt: jā, bet LTRK to nevar! LTRK ir līdzdalības demokrātijas instruments, kurā mēs rādām politiķiem, ko uzņēmēji vēlas.
Lai partija varētu funkcionēt, tai vajag naudu. Vai Latvijas sabiedrība ir gatava stāties partijās un maksāt biedru naudu - iztērēt gadā desmit vai divdesmit latu, lai atbalstītu partiju, kurai uzticas? Partijām nav naudas, valsts tām naudu nedod, bet biznesmeņi lietu uztver vienkārši - viņi iedod partijām naudu un grib saņemt to atpakaļ ar uzviju. Līdz ar to kopējā sabiedrības izpratnē par politiku veidojas patērētāja sindroms. Tauta saka: mēs esam tie, kas jūs ievēl, dariet kaut ko mūsu labā. Bet tauta negrib par to maksāt.
LTRK reģionālajās konferencēs vāca priekšlikumus, lai tos iesniegtu partijām. Kad tas notiks?
Esam pabeiguši uzņēmēju plāna pirmo redakciju un uzsākuši publisku šī plāna apspriešanu. Maija vidū to pabeigsim, savāksim priekšlikumus un piedāvāsim partijām kādu daļu iekļaut savās programmās. Pašlaik mums jau ir pieteikušās četras partijas - esam runājuši ar Saskaņas centru, Vienotību un divām mazākām partijām, kuras es tagad nenosaukšu. LTRK ir apolitiska, mūsu uzdevums ir, lai partijas, kuras vēlas būt Saeimā, īstenotu to, ko vēlas uzņēmēji.