Jautāts, kādēļ tieši Latvija kļuvusi par viņa jauno dzīvesvietu, G. Džanbao izplūst sajūsmā par šejienes skaisto dabu. Tieši mūsu tīrā vide bijusi viens no galvenajiem iemesliem, kas mediķi no smoga māktas Ķīnas lielpilsētas atvilinājusi uz Cēsīm.
Interese nesena
Pirms dažām nedēļām Latvijas medijos parādījās ziņas, ka nu vairs ne tikai Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi aktīvi iepērk nekustamos īpašumus Latvijā - to darot arī ķīnieši, kuriem piešķirto uzturēšanās atļauju skaits esot lielāks nekā, piemēram, amerikāņiem. Turklāt Ķīnas pilsoņi par Latviju sākuši interesēties tikai nesen. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) sniegtās statistikas līdz 2011. gada beigām Ķīnas pilsoņiem Latvija bija piešķīrusi tikai 19 uzturēšanās atļaujas. Salīdzinājumam - šā gada oktobra vidū to skaits jau sasniedza 69.
Interesanta tendence, kas parādās sarunās ar nekustamā īpašuma mākleriem - ķīnieši labprāt iegādājas īpašumus ne tikai Rīgā un Pierīgā, bet arī nedaudz attālākos reģionos. Populāra esot gan Cēsu pilsēta, gan arī netālu no Jelgavas esošais Ozolnieku novads - to apstiprina gan oficiālā PMLP statistika, gan pats G. Džanbao, kurš sakās pazīstam divas ģimenes, kuras nesen iegādājušās mājas Ozolniekos, bet uz dzīvi tur vēl nav pārvākušās.
Iespējams, tas skaidrojams ar faktu, ka populārākais veids, kā ārzemnieks piecu gadu termiņuzturēšanās atļauju Latvijā un līdz ar to visā Eiropas Savienībā (ES) var iegūt sev un savai ģimenei, ir, nopērkot nekustamo īpašumu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka īpašuma cenai, ja tas pirkts Rīgā vai tās reģionā, jāsasniedz 100 000 latu, bet, ja tālāk no galvaspilsētas, tad 50 000. Cēsis un Ozolnieki ir vietas, kuras tomēr nav īpaši tālu no Rīgas, turklāt ar galvaspilsētu tās savieno laba infrastruktūra.
Meklē skolu angliski
Atšķirībā no lielas daļas šādu investoru G. Džanbao ģimene nopirkto īpašumu Latvijā nav izmantojusi kā biļeti tālākam ceļam uz rietumiem, bet gan iekārtojusies uz dzīvi šeit. Dzīvoklis uz neliela pakalna svaigi celtajā mājā gan vēl izskatās patukšs, jo te pavadīti tikai daži mēneši, tomēr viesmīlības trūkumā mājsaimniekus vainot nekādi nevar - kamēr G. Džanbao sieva un meita kautrīgi piesēdušas uz dīvāniņa, ģimenes galva aktīvi rosās pa virtuvīti. Kad kafija izdzerta, ik pa brīdim piedāvā papildināt krūzi ar zaļo tēju, kas vesta no Ķīnas.
«Šobrīd mācos latviešu valodu, domāju, pēc dažiem gadiem nolikšu eksāmenu. Jūsu valoda ir ļoti sarežģīta, dažos mēnešos to iemācīties nevar,» pasmejas mājas saimnieks. Ikdienā nepieciešamās pieklājības frāzes visi viņa ģimenes locekļi tomēr jau ir apguvuši, bet pats G. Džanbao iemācījies arī darbam nepieciešamās frāzes un ik pa brīdim angliski ritošajā sarunā iestarpina pa vārdam latviski, lai būtu drošs, ka teiktais ir saprasts.
Sarunas laikā viņš ik pa brīdim apjautājas, vai mēs nezinām kādu vidusskolu, kurā varētu vidējo izglītību apgūt angliski. Viņa meita vidusskolu beigusi Ķīnā, bet, kad Latvijā gribējusi iestāties universitātē, viņai pateikts, ka nepieciešams vietējais diploms, tomēr latviešu valodu tik labi, lai ietu kādā no Cēsu vidusskolām, viņa vēl nezina.
Kaut dzimtajā Ķīnā G. Džanbao 22 gadus darbojies mediķa profesijā - bijis ārsts Ķīnas Šaņdunas provinces galvaspilsētā Dzjiņaņā, Latvijā viņš kļuvis par masieri. Ar to gan iebraucēja mērķi neaprobežojas - viņš stāsta, ka pēc kāda laika gribot pievērsties akupunktūras praksei. «Tas ir ļoti sarežģīti, bet arī zinātniski - caur punktu rokā var izārstēt galvassāpes, caur punktu sānā - muguru,» viņš aizgūtnēm skaidro.
Pierast pie vēsuma
G. Džanbao Latvija esot iepatikusies vēsā klimata un tīrās vides dēļ. «Dzjiņaņā vasarā gaisa temperatūra svārstās starp 33 un 43 grādiem, bet pat logu atvērt nevar piesārņojuma dēļ. Toties šeit gaiss ir tīrs, var doties pastaigās un izbaudīt dabu. Un vēsums man patīk - ja jau jūs varat pie tā pierast, kādēļ lai es nevarētu?» viņš pasmejas.
Arī jautājums, kādēļ tad izvēlējies pirkt dzīvokli Cēsīs, nevis lielpilsētā Rīgā, viņam izraisa smaidu. «Rīga jau arī nav necik liela. Piemēram, Dzjiņaņā dzīvo septiņi miljoni cilvēku,» attrauc G. Džanbao, rādīdams portatīvajā datorā dzimtās pilsētas attēlus, kuros rindām vien redzami desmiti cieši saspiedušos pelēcīgu debesskrāpju.
Jautāts, kā vispār uzzinājis par Latviju, G. Džanbao atsmej - internetā. Jāpiebilst, ka Latvijas pārstāvji tiešām pēdējā laikā ir izvērsuši reklāmas aktivitātes Ķīnā. Piemēram, ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) un Latvijas - Ķīnas Biznesa padomes atbalstu Latvijā, tajā skaitā arī Cēsīs, šovasar viesojās pieci Ķīnas izdevuma China Daily žurnālisti. Viņi izveidoja Latvijai veltītu lapu savā interneta vietnē, un līdz septembra vidum to bija aplūkojuši jau 3,67 miljoni cilvēku, ziņoja LETA.