Viens no pilsoniskās sabiedrības stūrakmeņiem ir iedzīvotāju un to organizēto grupu aktīva un apzināta līdzdarbošanās politiskajos procesos, turklāt ne tikai vēlēšanu dienās, bet arī ikdienas politikā. Un, lai to iespētu darīt, vēlētājam ir jāizprot tie soļi un izvirzītie mērķi, ko viņu ievēlētā valdība grasās realizēt. Sabiedrisko attiecību eksperti skaidro, ka pieņemt sabiedrībai būtiskus lēmumus, tos sabiedrībai pietiekami neizskaidrojot, ir tas pats, kas braukt ar mašīnu, kurai trūkst kāda riteņa. Nu vismaz demokrātiskās sabiedrībās.
Un runa jau nav tikai par tādu kā rituālu nepieciešamību, lai valdības lēmumi un likumi darbotos, kā tas paredzēts, ir svarīgi, lai tie, uz ko tie attiecas, izprot gan to pieņemšanas motīvus, gan pašu to saturu. Diena ir analizējusi trīs konkrētus piemērus - pensionēšanās vecuma paaugstināšana, nulles deklarācijas ieviešana un idejas par mācību gada pagarināšanu. Visos trijos gadījumos ir saskatāms, kā valdības it kā labie nodomi ir daļēji «pazuduši tulkojumā». Labā ziņa ir tā, ka, liekas, valdības vīri un sievas ir aptvēruši problēmu un sola valsts pārvaldes komunikācijas problēmu ieeļļot. Tas būtu visu interesēs, un masu mediji noteikti te varētu būt pirmie un īstie sabiedrotie, no kuriem politiķiem nevajadzētu baidīties.