Kā stāsta Larisa, aptuveni pirms pieciem gadiem viņa ar vīru pārdeva savu trīsistabu dzīvokli un tā vietā iegādājās māju Jelgavā. Bez kredīta, taču sliktā stāvoklī. «Lai varētu tur ievākties, bija nepieciešami lieli ieguldījumi. Tad gan paņēmām 54 000 eiro (37 800 latu) kredītu remontam un četrus gadus ik mēnesi bankai maksājām aptuveni 300 latu.»
2008. gada janvārī Larisa zaudēja darbu. Zvanīja savai kredītiestādei un lūdza iespēju samazināt vai atlikt maksājumu, taču neko vairāk par solījumiem, ka kreditora pārstāvji ar viņu sazināsies, nesaņēma. «Uz Rīgu, kur atrodas kreditora filiāle, nolēmu nebraukt, taupīju naudu.» Maksājumi tika iekavēti. Maijā ģimene saņēma jaunu maksājuma grafiku, bet jau pēc mēneša Larisa saņēma tiesas nolēmumu, kurā bija teikts, ka ar parādnieku labprātīgu piekrišanu māja tiek izlikta izsolē. Kopā ar līgumsodiem kredītiestāde bija uzrēķinājusi 43 400 latu parādu. «Tad gan atbraucu uz Rīgu un devos uz banku. Tās darbinieks bija pārliecināts, ka izsolē neviens māju nenopirks un mēs varēšot tajā palikt,» atminas Larisa. «Noticējām, taču 29. decembrī pie durvīm klauvēja mūsu mājas jaunais īpašnieks, viņš māju esot nopircis trešajā izsolē par 7500 latiem.»
Jaunais īpašuma ieguvējs esot atļāvis ģimenei palikt mājā līdz martam, taču pēc tam ģimene māju bija spiesta atstāt. Pēc analoģijas ar citām situācijām ģimenei tagad vajadzētu atmaksāt starpību starp īpašuma pārdošanas cenu un pilno parāda apmēru, kas ir vairāk nekā 20 tūkstoši latu. «Mūs pagaidām neviens nav raustījis, bet, ja arī liktu maksāt, nebūtu jau no kā. Vīrs vienīgais strādā un uztur ģimeni,» skumji nosaka Larisa.