Brīnumi notiek tikai pasakās. Nav pamata no steigā radīta dokumenta gaidīt skaidras nākotnes vīzijas un reālu darbības programmu. Ir naivi no iekšējo pretrunu plosītās Vienotības jau šodien prasīt reālekonomikai atbilstošu redzējumu tautsaimniecības uzdevumu risināšanai. Tāds arī nav bijis valdības deklarācijas uzdevums. Deklarācija ir tikai fiksējusi ekonomiskās dzīves diktētās problēmas un iezīmējusi to risināšanas hipotētiskos ceļus.
Deklarācija ir politiski gudra un korekta. Šodien neviens īsti nezina, ko darīt, kā pārvarēt sistēmisku ekonomisku krīzi. Sistēmiska krīze nozīmē tikai to, ka pastāvošās ekonomiskās attiecības ir aplamas, nav attaisnojušas uz tām liktās cerības un ved uz jaunām, vēl nopietnākām kataklizmām. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs Roberts Ķīlis intervijā laikrakstam Neatkarīgā šā gada 1. novembrī atzīst: «Stratēģisks redzējums nav nevienam».
Valdības deklarācija principā nav un nevar būt diskusiju objekts. Tā ir kā Bībele, kuru katras konfesijas piekritējs var interpretēt savādāk. Ja es gribētu saskatīt deklarācijas novitāti, tad atzīmētu sekojošas nostādnes:
Ideja par Tirdzniecības likumu un monopolu, karteļu apkarošana.
Četru jaunu ekonomisko pārstāvniecību atvēršana ārvalstīs.
Enerģētiskās drošības politika un akcents uz atjaunojamajiem resursiem.
Pretcikliska nodokļu politika.
Nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu.
Budžeta veidošanas procesa pilnveidošana.
Kā redzat, daži deklarācijas punkti ir absolūti taustāmi. Tie gan nav tie, kuri noteiks Latvijas ekonomisko situāciju. Un tomēr - apsveicama ir vēlme vismaz nedaudz konkretizēt veicamos darbus.
Vēlreiz uzsveru, ka valdības deklarācija ir korekta. Tā nedod atbildes uz jautājumiem, uz kuriem mēs nespējam atbildēt šodien.
No V. Dombrovska iepriekšējās valdības deklarācijas tautsaimniecībai un finansēm izvirzītajiem 58 uzdevumiem nav izpildīts neviens. Droši vien pusotrs gads ir pārāk mazs laika sprīdis, lai mēs uz kaut ko cerētu. Nesanāca, nepaspēja, pārāk optimistiski formulēja deklarācijas nostādnes, bija citi darbi un problēmas. Politiskajā virtuvē zupu negatavo pēc receptes. Solījumu makaroni uz vēlētāju ausīm var briest gadiem ilgi. Būsim priecīgi, ja izdosies izdarīt vismaz kaut ko. Vismaz pāris idejas realizēsim dzīvē. Līdz galam.
Valdības deklarācija ir stratēģisks dokuments. Stratēģijas izvēle ir atkarīga no pašreizējās situācijas apzināšanās, resursu izvērtēšanas un vēlamā rezultāta definēšanas. Mums ir vienādojums ar trim nezināmajiem. Tā nav augstākā matemātika, tomēr mūsu zināšanas un pieredze pagaidām nedod iespēju atrisināt pat šo vienādojumu.
Valdības (ministru) intelektuālais potenciāls nav peļams. Neskatoties uz ZZS vājo pienesumu, komanda ir rīcībspējīga. Tā var pavilkt 2011. gada budžeta izstrādi un dažu aktuālu uzdevumu atrisinājumu. Vai valdība var cīnīties ar sistēmisko ekonomisko krīzi? Visticamāk - nē! Latvijai ir pagaidu valdība, gluži kā Kerenska valdība 1917. gada Krievijā. Es uzticos šai valdībai, jo man nav citas izejas. Mēs viņus ievēlējām. Viņi zvērēja un solīja. Viņi ir mūsējie. Neskatīsim vīru no cepures, pagaidīsim darbus un rezultātus.
* grāmatas Cita ekonomika autors