Kongresā, kas pēc latviski teiktiem ievadvārdiem turpinājās krievu valodā, piedalījās ap 50-60 dalībnieku no 226 partijas biedriem, taču tika paziņots, ka 128 cilvēki izrakstījuši pilnvaras citiem delegātiem balsot viņu vārdā. Kongress pieņēma lēmumu mainīt partijas nosaukumu, turpmāk tas būs Lindermana partija - par dzimto valodu! Izmaiņas tiek skaidrotas ar tās līdera lielo atpazīstamību, kas palīdzēšot vēlētājiem izvēlēties, tā varēšot arī ietaupīt naudu kampaņai. Pie pašreizējā nosaukuma partija tika tikai pagājušajā vasarā, nomainot iepriekšējo nosaukumu 13. janvāra kustība. «Neesam nedz kreisie, nedz labējie, esam pareizie,» vēsta sauklis partijas mājaslapā.
Kongresā pieņēma jaunu partijas programmu, kurā iekļautas tēzes par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai, likvidējot Valsts valodas inspekciju un atceļot tās sodus. Partija iestājas par «nepilsonības institūta» likvidēšanu, sākot ar atļauju nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Lindermana partija arī «atbalsta Latgales iedzīvotāju kustību par sava reģiona autonomiju LR sastāvā», un kongresa laikā tika īpaši uzsvērts, ka autonomija nenozīmējot atdalīšanos no valsts. No programmas izriet, ka autonomijas pamatā ir oficiāls statuss krievu un latgaliešu valodai, kā arī vīzu režīma atvieglošana ar Krieviju «reģiona un tā iedzīvotāju glābšanai». Vēl programmā noliegts Latvijas okupācijas fakts, aizstāvēta referendumu procedūras vienkāršošana un vēlēšanu sistēmas maiņa, kas ļautu atsaukt deputātus, kuri nav attaisnojuši vēlētāju uzticību.
Pašvaldību vēlēšanās Lindermana partija piedalīsies tur, kur referendumā vairāk nekā 15% nobalsojuši par valsts valodas statusu krievu valodai. Tomēr ne visās pilsētās partijai esot izdevies izveidot grupas. Daugavpilī ar pirmo numuru startēs rīdzinieks Vitālijs Rudņevs. Partijas saraksti būs arī Rēzeknē, Ludzā, Daugavpils novadā, Liepājā, Salaspilī, bet Jēkabpilī tā startēs kopā ar PCTVL. Jūrmala un Ventspils esot zem jautājuma zīmes. Plašākai sabiedrībai pazīstams ir tikai viena - Rīgas - saraksta līderis Illarions Girss, tomēr par pārējiem deputātu kandidātiem ziņu nav. Rīgas sarakstā būšot 30-40 cilvēku, starp viņiem arī Andrejs Berdņikovs - bijušais kultūras ministres padomnieks integrācijas jautājumos laikā, kad ministre bija Vienotības Rīgas mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte. «Rīgai bez mums ir sliktāk,» apgalvoja I. Girss, kurš uzskata, ka labējās partijas vēloties Rīgu pārvērst par etnogrāfisko muzeju. I. Girss Rīgu redz kā Eiropas Savienības krievu centru, kur eiropieši varētu mācīties krievu valodu, tāpat viņš uzskata, ka Rīgai vajadzīgs nevis Okupācijas, bet tautu draudzības muzejs. Pašvaldībās, kurās ievēlēs Lindermana partijas biedrus, tikšot izveidotas nepilsoņu padomes. Latviešiem, kuri pārcelsies uz Rīgu, rīkošot bezmaksas krievu valodas kursus, jo bez krievu valodas zināšanām atrast darbu Rīgā neesot iespējams.
Partijas ekonomiskā programma tikai top, bet izskanēja priekšlikumi pārņemt Rīgas kontrolē a/s Rīgas siltums, kuru, ja valdība tam nepiekritīšot, varot viegli novest līdz bankrotam, atsakoties maksāt, un pēc tam par lētu naudu atpirkt. Domei par saviem līdzekļiem vajagot nopirkt privātīpašnieku zemi zem daudzdzīvokļu mājām, šim mērķim izmantojot līdzekļus, kas šobrīd noguldīti bankās. Vēl Lindermana partija vēlas Rīgas domē izveidot institūciju, kas līdzīga Valsts kontrolei.
Kongresa noslēgumā V. Lindermans norādīja, ka visiem partijas biedriem jāatbalsta iniciatīva par tēvavārda ierakstu pasē. Iespējams, šis jautājums partijas līderim šķiet personiski būtisks, jo viņu visi uzrunāja par Vladimiru Iļjiču, gluži kā Krievijas boļševiku revolūcijas vadoni Ļeņinu. Arī I. Girss sociālajā vietnē twitter izteicās: «Tā ir drīzāk zīme nekā vienkārša sakritība.»