Aptuveni pēc mēneša grūtniecei bija jāierodas finanšu policijā sniegt paskaidrojumus. Uz tikšanos viņa netika, jo priekšlaikus sākās dzemdības. «Kad vīrs mani aizveda uz Dzemdību namu, es pieklājīgi finanšu policijai piezvanīju, skaidroju: nevarēšu atbraukt, man tūlīt būs dzemdības,» atceras Ilze. Tad, sievietei par lielu pārsteigumu, finanšu policijas pārstāve ieradās Dzemdību namā un Ilzes ārstei iedeva lapu, kur dzemdētājai rakstīt paskaidrojumus. To, ka Ilze centusies izkrāpt pabalstu, pārbaudes gaitā iestāde neesot konstatējusi.
Tas, vai par pabalstu izkrāpšanu aizdomās turētajām grūtniecēm un māmiņām, kuras tikko dzemdējušas, paskaidrojumi jāsniedz, arī esot Dzemdību namā, pāris dienu pirms vai pēc dzemdībām vai tomēr citā laikā, nav reglamentēts normatīvajos aktos. Taču to par normālu praksi neatzīst Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). 8. martā šo jautājumu komisija apspriedīšot un meklēšot risinājumus. Tas varētu nozīmēt izmaiņas likumos. A. Barča sola iesaistīt nevalstiskās organizācijas, valsts iestāžu pārstāvjus un, ja būs iecelts, jauno tiesībsargu.
Tiesa, četru bērnu māmiņa Vineta Kalve, kura pati kādu laiku bijusi aizdomu ēnā par «valsts līdzekļu izkrāpšanu», bija cerējusi, ka komisija ātrāk sāks meklēt risinājumu, lai jaunās māmiņas un, galvenais, viņu vēl nedzimušie mazuļi neciestu no finanšu policijas darbinieku vardarbīgās attieksmes, šantāžas vai pat draudiem. Proti, LTV raidījuma Aktuālā ceturtdiena pirms trim nedēļām sazvanīta, A. Barča solīja, ka komisija jautājumu skatīs 1. martā.
V. Kalves gadījumā kriminālprocess par valsts līdzekļu izšķērdēšanu tika izbeigts 2010. gada 15. oktobrī, pamatojoties uz to, ka nav noziedzīga nodarījuma pazīmju. Viņa saka: tikai tad, kad Krimināllikumā saistībā ar šiem gadījumiem, kad tiek diskriminētas grūtnieces, būs vainīgajiem paredzēti sodi, iespējams, situācija mainīsies.
Par tiesībsargājošo iestāžu darbu A. Barča teic: «Ir cilvēki, kuri saprot likumdošanu un lietu kārtību arī cilvēcīgi, bet, pilnīgi iespējams, ir tādas amatpersonas, kuras skatās tikai pēc likuma burta un rīkojas, neņemot vērā ētisko pusi. Un nedomā par to, ka māmiņa, kura gaida bērniņu, ir tiesīga dzīvot bez liekiem uztraukumiem.» Tāpēc Labklājības ministrijai un VSAA ir dots uzdevums ierosināt, kā likumos sakārtot jautājumus tā, lai māmiņas nevajadzētu «nopietnajās gaidībās un bērniņa audzināšanā tūlīt pēc dzemdībām» traucēt, saka A. Barča.
«Ar šo problēmu aktīvi cīnāmies jau no 2005. gada,» ar to domājot cīņu pret pabalstu izkrāpšanu, saka Maija Groduma, VSAA direktora vietniece. Tie ir gadījumi, kad grūtnieces bijušas «fiktīva darba attiecībās», saņēmušas fiktīvus ienākumus. Piemēram, sieviete ilgstoši saņēmusi minimālo algu, taču tad - ļoti augstu algu, un tās izmaksas laiks sakrīt tieši ar laika posmu, no kura aprēķina pabalstus. Šobrīd tiesā esot virkne lietu, kur VSAA atzīta par cietušo pusi, - par 243 520 latiem pieprasītas kompensācijas. Dienai otrdien gan neizdevās iegūt finanšu policijas atbildes.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa stāsta: jebkuri mātes uztraukumi negatīvi ietekmē vēl nedzimušo bērnu, tāpēc policijai būtu jādomā par paskaidrojumu prasīšanas metodēm. «Pat ja māte ir vainīga, vainīgs nav bērns,» viņa piebilst.