Pēc uzvaras Sočos atzini, ka plāns ir pat pārpildīts. Kāds bija sezonas uzdevums, un kas to izvirzīja - tu pats, Latvijas Olimpiskā vienība vai Bobsleja federācija?
Jā, ir pat labāk, nekā biju cerējis. Federācija man nenoteica konkrētas vietas, kuras būtu jāizcīna. Vairāk orientējos uz to, lai būtu izpildīti Olimpiskās vienības A sastāva nosacījumi. Kaut kur izdevās, bet kaut kur arī ne. Pats es sev nebiju izvirzījis konkrētu uzdevumu. Piemēram, nebija man mērķa Pasaules kausa kopvērtējumā iekļūt trijniekā. Vairāk domāju par to, lai būtu progress, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un lai galvenajos mačos - pasaules un Eiropas čempionātā, kā arī Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā - būtu vismaz vienu vietu augstāk. Lielās līnijās visur izdevās tikt augstāk par vairākām vietām.
Kādu uzdevumu bija izvirzījusi Olimpiskā vienība?
Pasaules čempionātā vajadzēja iekļūt labāko astoņniekā.
Der jau arī vieta labāko trijniekā Pasaules kausa izcīņas kopvērtējumā…
To es uzzināju tikai tagad, kad sezona jau ir beigusies.
Kas ir par iemeslu tik ievērojamam progresam - kaut kur ir sperts patiešām plats solis uz priekšu, vai arī visos rādītājos ir uzlabojumi?
Vispirms jau tas ir komandas darbs. Uzlabojumi veikti tehniskajā nodrošinājumā, jo ir iegādāts jauns bobs un slidas, bet pēdējā posmā mums līdzās stāvēja arī veiksme. Pēc pasaules čempionāta, kad testējām jaunās kamanas, pa galvu šaudījās visādas domas. Īsti neslīdēja, un arī ar braukšanu netiku galā. Izvērtēju savas kļūdas un uzdevu pats sev jautājumu, vai pietiekami esmu motivēts konkrētajām sacensībām. Sapratu, ka jānoskaņojas cīņai ne tikai par iekļūšanu labāko desmitniekā, bet jāmērķē augstāk. Jāpieradina sevi pie domas, ka jātiecas iekļūt trijniekā. Tas palīdzēja. Par labu nāca arī tas, ka Soču treniņbraucienos pāris reižu mani apsteidza otrs Oskars (Ķibermanis - aut.). Iekšējai konkurencei tomēr nav mazsvarīga loma. Jācer, ka, vienam otru dzenot uz priekšu, mēs ātrāk ķersim lielos vīrus.
Pirms pasaules čempionāta tika iegādātās jaunas Wallner kamanas, tomēr Pasaules kausa izcīņas posmā Sočos startēji ar vecajām…
Pie jaunajām kamanām vēl jāpierod. Pēc pirmā brauciena šķita, ka tādas pašas kamanas vien ir kā vecais Singer, bet ar katru nākamo reizi bilde kļuva arvien tumšāka. Daudz darba jāpieliek, lai jaunās kamanas padarītu mīkstākas. Patlaban tās ir kā no rūpnīcas konveijera noņemtas. Treniņos izbraucu taisni, un liekas, ka viss ir kārtībā. Pēc tam skatāmies video, un izrādās, ka esmu braucis šķērsām.
It kā vieglajā Soču trasē sacensībās dažās taisnēs daudziem bija sānslīde…
Jā, es pats arī par to biju pārsteigts. Atbraucu mājās, paskatījos sacensību ierakstus un atklāju, ka kļūdu bija vairāk, nekā biju domājis. Tas nozīmē, ka mums ir rezerve arī braukšanā. Abi braucieni Sočos četrinieku mačos nebija ideāli. Lielā mērā uzvarējām, uztrāpot uz īstajām slidām, un arī Singer kamanas ir pārbaudīta vērtība. Vācieši sezonas gaitā bija uzvarējuši, braucot ar sānslīdēm un atsitoties pret apmalēm, šoreiz visi trumpji bija mūsu rokās, un arī mēs varējām atļauties kļūdīties.
Kurš pieņēma lēmumu Sočos startēt ar Singer kamanām - pats vai treneris Sandis Prūsis?
Sočos bija tā, ka treniņos pēc pirmā brauciena ar Singer kamanām pateicu, ka šīs kamanas es jūtu labāk un ka man ir sajūta, ka ar veco tehniku būs labāks rezultāts. Prūsis teica, ka tas vēl nav galējais lēmums, jo turpināsies tehnikas testēšana. Pirms mačiem gan viņš pienāca un sacīja, ka varu izvēlēties, ar kurām kamanām gribu braukt. Tas gan nebūt nenozīmē, ka jaunās Wallner kamanas ir sliktas.
Līdz olimpiādei Sočos rudenī vēl būs tikai viena treniņu nedēļa. Vai neesi nokļuvis smagas izvēles priekšā, uz kurām četrinieku kamanām likt akcentu?
Es domāju, ka gan jau olimpiādē brauksim ar jaunajām. Ātrumi lejasdaļā šīm kamanām ir bijuši labi, tā ka gan jau pēc uzlabojumu veikšanas tām tiks dota priekšroka. Pēc nokrāsošanas arī jau būs patīkamāk Wallner kamanās iesēsties.
Tā nevar būt, ka kamanas atšķirīgi slīd vienā vai otrā trasē. Cik objektīvi citās trasēs varēs notestēt tehniku, domājot par olimpiādi?
Es pat nezinu, kā mēs rudenī rīkosimies. Jau nākamajā nedēļā pēc treniņiem Sočos aiz okeāna sāksies Pasaules kausa izcīņas sezona. Šķiet, būs neiespējami vienu un to pašu tehniku izmantot abās vietās. Es ļoti ceru, ka pirms tam būs iespēja aizbraukt uz ledus treniņiem Lillehammerē. Sēžoties pārmaiņus vienās un otrās kamanās, tad būtu iespēja kārtīgi notestēt tehniku.
Kurā pasaules trasē var pieslīpēt braukšanu, domājot par olimpiādi?
Ja atklāti, Sočiem ir grūti piemeklēt līdzību ar kādu citu trasi. Virāžās viļņi uz augšu un leju atkārtojas, un ir jāļauj, lai kamanas iet savu gaitu, - es tā vēl nebiju braucis. Iegūt pilnīgu priekšstatu par braukšanu apgrūtināja arī krasās izmaiņas ledus kvalitātē. Ja ledus nākamsezon būs vēl ātrāks, un vismaz olimpiādē tā tam vajadzētu būt, atkal var nākties rēķināties ar braukšanu pa citām trajektorijām. Braukt gan Sočos ir patīkami, jo virāžās nav asu lauzienu.
Kura ir tava īstā disciplīna - divnieki vai četrinieki?
Es pat nezinu - pašam jau šķiet, ka divnieki. Katrā ziņā labāk jūtos divnieku kamanās.
Četrinieku kamanas vieglāk padodas vadīšanai, jo nav tik jutīgas, tiesa, izlabot kļūdas atkal ir grūtāk…
Šajā ziņā Soču trase ir pateicīga, jo kļūdoties neseko ķēdes reakcija. Altenbergā, piemēram, pazaudējot ritmu, virāžu ķēdē ir grūti atgūties, jo īpaši ar četrinieku kamanām.
Sočos varēji sajust olimpiādes tuvošanos. Konkurenti bija kļuvuši noslēpumaināki?
Ja godīgi, tad ne. Treniņos visi gaidīja, ka krievi nu tikai parādīs, kā jābrauc, iezīmēs pareizās braukšanas līnijas, bet nekas tāds nenotika. Viņiem pašiem braukšanā bija diezgan lielas problēmas. Zubkova muļķīgos izteicienus pēc tam bija dīvaini klausīties. Nesaprotu, kā tik pieredzējis vecis varēja tā aizrunāties, ka trase bijusi speciāli sagatavota latviešiem? Katrā ziņā bija patīkami redzēt, ka vācieši priecājas par mūsu uzvaru. Viņi ir sākuši mūs respektēt. Iesākumā vāciešus pārsteidzām ar labu starta ieskrējienu, tagad viņi apzinās, ka ar diviem labiem braucieniem varam būt nopietni konkurenti arī finišā.
Sočos neizveidojās vienota fronte pret krieviem?
Tā bija, bet viņi jau paši ar nekrietnām rīcībām visus noskaņoja pret sevi. Martins Dukurs atzina, ka tik lielu atbalstu no citu valstu sportistiem otrā brauciena startā vēl nekad nebija izjutis. Arī mēs jutām, ka vācieši galvenokārt par mums priecājās tāpēc, ka bijām spējuši apsteigt Zubkovu.
Jaunie Vācijas piloti nav atvērtāki par saviem priekšgājējiem? Kādreizējais Vācijas pirmais numurs Andrē Lange raksturā bija diezgan noslēgts?
Jā, tā ir. Jaunie Vācijas piloti nāk klāt un apvaicājas, kas un kā. Viņi pat mums pārmet, kāpēc mēs, latvieši, esam tādi kūtri un nerunīgi. Man radies iespaids, ka Manuelu Mahatu bobslejs pat īpaši neinteresē. Viņam galvenais varētu būt patusēt un uzturēt jautrību. Komunikabli ir arī jaunie vācu treneri Špīss un Hefners. Ejot garām viņiem trasē, gandrīz vienmēr izdzirdēsi neslēptu interesi, kas ir izdevies un kas atkal ne. Tāpat viņi pasaka, kā esmu izbraucis konkrēto vietu. Es gan nezinu, vai vācieši vienmēr saka taisnību. Patīkami, ka arī pats Kristofers Langens pēc uzvaras pienāca klāt un paspieda roku.
Tā ir taisnība, ka biji sev nosolījies tikai uzvaras gadījumā intervijā uz pjedestāla atbildēt angliski?
Kaut kā biju pats sev izvirzījis šādu mērķi. Nezin kāpēc visi tagad ir aizsvilušies par šo tēmu. Vieni saka, ka jārunā latviski, otri atkal, ka - angliski. Tas gan nenozīmē, ka es turpmāk atbildēšu tikai angliski. Man būtiskāk pēc sacensībām ir pēc iespējas saprotamāk izteikt izjūtas saviem atbalstītājiem.
Fiziskās kondīcijas sasniegšanā esat labākie. Ir atrasta pareizā recepte?
Tāpat jau jāturpina visu laiku kaut ko uzlabot. Esmu konstatējis, ka man pēc kamanu iestumšanas pulss ir nedaudz par augstu. Ar speciālām ierīcēm veicām pārbaudes. Vasarā būs vairāk uzmanības jāvelta izturības uzlabošanai. Vajadzēs paskriet garos gabalus. Man gan vienmēr ir bijušas problēmas ar atjaunošanos.
Kur slēpjas panākumu atslēga, kāpēc esat tik spēcīgi starta ieskrējienā?
Es pat nezinu. Darām jau to pašu, ko citi, - skrienam, cilājam svarus. Esam runājuši ar vāciešiem par viņu personiskajiem rekordiem. Tie ir pat labāki nekā mums, ja tikai viņiem var ticēt. Es nosaucu savus rādītājus, un vācieši teica - paklau, tev nemaz nav tik augsti. Jā, tā ir, bet mans trumpis ir tas, ka labi sabalansēti ir skriešanas spēka rādītāji. Tāpat ir arī mūsu stūmējiem. Angļiem atnāca pasaules klases sprinteris, bet uz ledus viņš neko nav parādījis.
Latvijas rekordists 100 metru skrējienā Ronalds Arājs ir izteicis vēlēšanos pēc augustā paredzētā pasaules vieglatlētikas čempionāta Maskavā izmēģināt spēkus bobslejā...
Cik es viņu esmu redzējis, viņam nav tikai kauli un āda kā tam anglim. Arājam ir arī muskuļi, tāpēc viņam varētu būt arī nākotne bobslejā.
Pusgada laikā stūmējam ir iespēja visu apgūt, lai startētu jau pašā augstākajā līmenī?
Tas ir atkarīgs no katra konkrētā cilvēka, cik ātri viņš spēj apgūt visu jauno. Viegli viņam pilnīgi noteikti nebūs. Vieta nevienam nav garantēta, viss ir pašam jānopelna. Ja Arājs būs spēcīgs, tad tas bobslejam nāks tikai par labu, jo mudinās pārējos vēl nopietnāk strādāt.
Atskatoties nesenā pagātnē - ja 2010. gada olimpiskajās spēlēs Vankūverā Miņinu nepiemeklētu veselības likstas, varbūt mēs nekad tā arī neuzzinātu, ka Melbārdis prot labi pilotēt bobsleja kamanas?
Nebūtu es, gan jau brauktu kāds cits. Olimpiskās sezonas vidū es gan biju sev nosolījies, ka kaut ko vajag pamainīt. Tā sanāca, ka pavasarī man bija labi padomdevēji un ātri apguvu braukšanas pamatus. Ja atklāti, man bija doma vispār beigt nopietni sportot.
Laikam jau nav viegli gadu no gada izturēt to rutīnu, kas ir stūmējiem. Pilotam dzīve bobslejā tomēr ir interesantāka...
Tam es piekrītu. Viņi gan apzinās, ka tas ir viņu darbs un ka šajā jomā viņi pasaulē ir vieni no labākajiem. Pēc Soču olimpiādes es gan zinu, ka būs pārmaiņas. Pāris stūmēju aizies no bobsleja. Uzvārdus es nesaukšu, bet esmu dzirdējis un jūtu, ka kaut kas tāds notiks.
Kā viņus varētu pierunāt turpināt - piedāvājot labāku atalgojumu?
Es domāju - jā.
Tenisistu nopelnīto uzskaita pēc katrām sacensībām. Cik jums ir iespēju papildus nopelnīt ar iekļūšanu trijniekā Pasaules kausa izcīņā?
Par atsevišķiem posmiem neko nemaksā, tikai par kopvērtējumu. Es pat precīzi nezinu, šķiet, par otro vietu bija 14 000 eiro. Mums ar Daumantu ir labāk, jo bijām otrie gan divnieku, gan četrinieku kopvērtējumā. Pārējiem diviem stūmējiem ir tikai viena otrā vieta. Par uzvaru kombinācijā prēmija nav paredzēta.
Vienu gadu pirms Soču spēlēm - kurus uzskati par galvenajiem konkurentiem cīņā par medaļām?
Viens no favorītiem būs krievs Zubkovs, pieredzējušais Vācijas pilots Floršics, un gan jau pamodīsies arī amerikānis Holkombs. Nezinu, kas ar viņu notiek, bet Sočos Holkombs brauca ar acīmredzamām kļūdām. Divnieku sacensībās nopietns pretendents uz uzvaru būs šveicietis Hefti. Šveiciešiem visu sezonu bija neiedomājami labi ātrumi.
Šovasar ar krosa motociklu arī izbrauksi kādā trasē. Cik jaudīgs mocītis ir garāžā?
Mēs ar brāli savulaik iegādājāmies Cābela ražojuma blakusvāģi ar 700 kubikcentimetru jaudu. Zinot, ka jāgatavojas olimpiādei, šovasar nopietnā trasē nebraukšu.