Jautājums par pensiju indeksāciju ne pirmo reizi ir plenārsēdes darba kārtībā. Sākotnēji tas bija zaļo zemnieku priekšlikums. Pēdējā regulārajā sēdē, izmantojot Kārtības rullī noteiktās tiesības ar desmit deputātu parakstiem mainīt sēdes darba kārtību, kolēģi no ZZS, tautas valodā runājot, to iedzina darba kārtībā. Saeima jautājumu nodeva Sociālo un darba lietu komisijai. ZZS priekšlikums bija bez anotācijas, kas pat Latvijas Saeimā netiek uzskatīts par labu praksi. Sevišķi, ja ir acīmredzami, ka šis priekšlikums skar budžetu. Saeimas komisijā ZZS priekšlikums tika izvērtēts, secinot, ka bez skaitļiem, bez tā, ka nezinot, cik lielu ļaužu grupu tas skar, nezinot, cik tas maksā, ir ļoti grūti spriest par priekšlikuma tālāku virzību. Tomēr Aija Barča nepārprotami ir ļoti profesionāla komisijas vadītāja. Tāpēc ZZS priekšlikums veikli pārtapa par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Ļoti profesionāli saliekot kopā ZZS priekšlikumu par pensiju indeksāciju un SC priekšlikumu, kas gan ne tuvu nesatur tādu fiskālo ietekmi uz budžetu, - par vecākiem, kas kopuši bērnus invalīdus un kam paredzēta priekšlaicīga pensionēšanās. Klāt vēl tam visam tika pielikti samērā tehniskie valdības sagatavotie priekšlikumi. Tagad priekšlikumam par pensiju indeksāciju ir liels atbalsts, jo nu tas ir komisijas priekšlikums. Mēs, četras Vienotības deputātes, tomēr bijām rosinājušas nelikt šos priekšlikumus kopā, bet lemt par pensiju indeksāciju tikai tad, kad ir zināmi skaitļi. Arī pārveidojot ZZS priekšlikumu par Sociālo lietu komisijas priekšlikumu, nekādi skaitļi no Labklājības ministrijas nav piestādīti. Arī ne vienā, ne otrā Koalīcijas padomes sēdē nekas vairāk par Aijas Barčas un Ilonas Jurševskas mutiski paustām aptuvenām aplēsēm netika saņemts.
Par kādiem skaitļiem jautājumā par pensiju indeksāciju pašlaik ir runa?
Ir divas versijas. Barčas kundze - domāju, ka viņa arī ir šī priekšlikuma idejiskā autore, - prezentējot priekšlikumu par pensiju indeksāciju Saeimas sēdē, minēja, ka būtu indeksējamas pensijas līdz 165 latiem un fiskālā ietekme šogad būtu 11 miljoni latu. Labklājības ministrijas ierēdņi divas dienas vēlāk sauca skaitļus - 5 miljoni šogad, 33 miljoni latu nākamgad. Savukārt Jurševskas kundze Koalīcijas padomē runāja par pensiju indeksāciju līdz 135 latiem, saucot skaitļus - ap 4 miljoni šogad un ap 20 miljoni nākamgad. Līdz ar to mēs nezinām, ne cik naudas ZZS priekšlikums prasīs, ne uz cik cilvēkiem tas attieksies.
Vai tiešām ir tik grūti sarēķināt, cik cilvēku saņem pensiju līdz 135, cik - līdz 165 latiem?
Jurševskas kundze apgalvo, ka 40% no visiem pensionāriem saņem pensiju, kas ir līdz 135 latiem. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā tomēr redzams, kas tādu ir 22% no visiem pensionāriem. Diemžēl Finanšu ministrijai nav pieejama datubāze, kurā redzams sīkāks pensiju sadalījums. Argumentācija, ka Finanšu ministrija pati var sarēķināt pensiju indeksācijas fiskālo ietekmi uz budžetu, neatbilst patiesībai. Mēs pat gribēdami nevaram to izdarīt.
Kāda tad būs Vienotības nostāja jautājumā par pensiju indeksāciju?
Mums par to vēl ir jādiskutē. Neviens arī Vienotībā neapšauba, ka par mazo pensiju saņēmējiem ir jādomā. Inflācija savu kāpienu ir atsākusi, par to ir ne tikai jārunā, bet arī jāmeklē risinājumi. Plika indeksācija nav vienīgais problēmas risinājuma veids. Tāpat ir jautājums - vai ir jāindeksē, izejot no viena gada inflācijas rādītājiem. Māstrihtas kritērijā inflācijas rādītājus tomēr skata divu gadu periodā. Ja mēs inflācijas robežas pensiju indeksācijai paņemam platākas, tas amortizē riskus. Tomēr ir atklāti jādiskutē, ko mēs nākamgad darām ar piemaksām pie pensijām. Lai gan mūsu kolēģija valdībā saka, ka tās ir divas dažādas lietas, es tam nepiekrītu. Likumā par valsts pensijām ir skaidri un gaiši pateikts, ka 70 santīmu piemaksa par katru darba stāža gadu līdz 1995. gadam šādā apjomā ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Jautājums - kas notiek pēc tam? Vai saglabājam piemaksu 70 santīmu apjomā? Palielinām? Samazinām? Varbūt ievēršam diferenci, lielākām pensijām šo piemaksu nemaksājot. Tā arī bija sākotnējā iecere pensiju koncepcijā, ka tās saņem cilvēki, kuriem ir liels darba stāžs padomju laikā, bet nav bijusi iespēja uzkrāt sociālo iemaksu kapitālu, kādēļ viņi saņem mazas pensijas. Diemžēl vienā brīdī roka bija pasprukusi vaļā un piemaksas tika attiecinātas uz pilnīgi visiem pensionāriem, arī lielo un ļoti lielo pensiju saņēmējiem. Lai arī kolēģi apgalvo, ka viņu priekšlikums indeksēt pensijas nav priekšvēlēšanu gājiens, tomēr šodien ar pilnu atbildību mēs varam runāt, ka, būtiski nepasliktinot sociālā budžeta situāciju, pensijas mēs droši varam noindeksēt par oktobri, novembri, decembri. Tas, protams, eleganti saskan ar vēlēšanu laiku, bet nav saņemta labklājības ministres atbilde, kas notiek nākamgad. Indeksējot pensijas, problēma ir tā, ka palielinās aprēķina bāze. Nākamgad būs jāindeksē jau lielākās pensijas.
Vai jūs baidāties, ka pensiju indeksācija ietekmēs konsolidācijas apjomu?
Protams, konsolidācijas apjoms ir viens jautājums, un šādas izmaiņas mums būs jāsaskaņo ar aizdevējiem. Tā kā sarunas esam plānojuši un visas Latvijas apņemšanās ir noslēgtas, tas varētu sarežģīt misijas noslēgumu. Tomēr man lielākās bažas ir, vai mums pensiju indeksācijai būs nauda arī turpmāk. Noindeksēt pensijas uz trim mēnešiem būtu ļoti slikts precedents.