Centrālā statistikas pārvalde, kura aizbraukušo skaitu lēš ap 33 000, norādījusi, ka tādu metodoloģiju, kādu izmanto M. Hazans, var izmantot zinātniskos pētījumos, bet oficiālajā migrācijas statistikā neizmanto neviena ES valsts. Savukārt Latvijas Bankas (LB) ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nosaucis tuvāku skaitli M. Hazana aprēķinātajam. Pēc viņa aplēsēm, Latviju laika posmā no 2000. līdz 2010. gadam pametuši 177 600 iedzīvotāju, savukārt tuvāko triju gadu laikā vēl pametīs 30 000 cilvēku, nevis 100 000, kā prognozēja M. Hazans.
CSP norāda, ka M. Hazana veiktajā pētījumā tiek izmantoti dati par piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu, sešu mēnešu uzturēšanās laika kritēriju personas pieskaitīšanai emigrantiem un citi dati. Šo datu avotu specifika radot augstu risku kļūdainu datu ieguvei, un netiek akceptēta to atbilstība kvalitātes kritērijiem. Papildus šiem datiem M. Hazans savos pētījumos un komentāros par tajos izmantoto datu avotiem min arī publiski pieejamos reģistrus, kurus it kā jebkurš interesents varot izmantot, bet netiek nosaukts neviena reģistra nosaukums, kurā būtu iegūstami dati identificējamu personu līmenī, norāda CSP.
CSP informē, ka Lielbritānijā un Īrijā nav valsts iedzīvotāju reģistra. Lielbritānijā dati par iebraukušajiem citu valstu iedzīvotājiem tiek iegūti kā statistiskās izlases pārbaudes dati, intervējot cilvēkus robežšķērsošanas vietās - ostās, lidostās un citur. Šie dati ar matemātiskām metodēm tiek vispārināti un tālāk izmantoti imigrācijas aprēķiniem. Lai iegūtu precīzākus datus par nedokumentētās emigrācijas apmēriem, būtu nepieciešams veikt metodoloģiski pamatotu pētījumu, kam nepieciešami arī resursi, uzsver CSP.
M. Hazans, reaģējot uz CSP kritiku, norādījis, ka ar iedzīvotāju statistiku saistītās CSP struktūrvienības jau labu laiku savas funkcijas nepilda kvalitatīvi. «Gan prezentācijā, gan intervijās atsaucos uz publiski pieejamiem datiem (lielākoties Eurostat un ESAO, atsevišķos gadījumos arī konkrēto valstu statistikas pārvalžu datiem) par valstu iedzīvotāju sastāvu pēc pilsonības un/vai dzimšanas valsts, kā arī par Latvijas pilsoņu un Latvijā dzimušo starpvalstu migrācijas plūsmām. Esmu pārliecināts, ka CSP darbinieku kvalifikācija ir pietiekama, lai šos datus atrastu. Šie dati nāk no ārvalstu iedzīvotāju reģistriem (Lielbritānijas un Īrijas gadījumos - no citiem oficiālajiem avotiem). Šo reģistru dati ir «identificējamu personu līmenī», bet šādā veidā tie nav publiski pieejami,» norāda M. Hazans un piebilst, «dīvaini, ka tas ir jāskaidro CSP darbiniekiem.»
Attiecībā uz Lielbritāniju un Īriju, kur neesot valsts iedzīvotāju reģistra, oficiālie dati par iedzīvotāju sastāvu un imigrācijas plūsmām (īpaši attiecībā uz Latvijas pilsoņiem, kuru īpatsvars tur nav liels) ir mazāk precīzi nekā citu valstu dati, tieši tāpēc alternatīvajam novērtējumam M. Hazans izmantojis publiski pieejamos datus par Lielbritānijā un Īrijā piešķirto sociālās apdrošināšanas numuru skaitu. Šie dati nākot no publiski nepieejamiem reģistriem, kur katra persona esot identificējama.
Savukārt LB ekonomists O. Krasnopjorovs emigrācijas aprēķināšanā izmantojis transporta nozares datus, kas sniedz informāciju par valsts robežu šķērsotāju skaitu. Eksperts novērtējis Latvijas iedzīvotāju skaita zaudējumus migrācijas rezultātā pēc izbraukušo un iebraukušo pasažieru skaita statistikas Rīgas lidostā un pasažieru ostā. «Gan jāpiekrīt profesoram [Hazanam], ka neviens migrācijas novērtējums «nekad nevar būt pilnīgi precīzs», turklāt nav izslēgts, ka caur Rīgas lidostu emigrē arī citu valstu rezidenti, piemēram, Lietuvas.»