Pagājušajā nedēļā izmaiņas likumā, kas bija iesniegtas jau pērnajā rudenī, skatīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tā lēmumu pieņemšanu par projekta tālāko virzību atlika līdz brīdim, kad būs saņēmusi Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības atzinumus, jo komisijas sēdē izskanēja bažas, vai šo normu varēs praktiski īstenot un cik liels finansējums tam būtu nepieciešams valsts budžetā.
Pašvaldību vēlēšanu likums nosaka, ka pilsoņi var balsot tajā pašvaldībā, kur ir viņu deklarētā dzīvesvieta vai nekustamais īpašums. Tās ir pašvaldības, kurām viņi maksā nodokļus, un tāpēc šiem cilvēkiem varētu būt svarīgi, kas ir pie varas attiecīgajā novadā vai pilsētā. Ja likumā būtu noteikts, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa dalās uz pusēm - 50% saņem pašvaldība, kurā ir deklarētā dzīvesvieta, bet 50% nonāk tur, kur cilvēks strādā -, tad varētu dot iespēju vēlētājiem izvēlēties, kuras pašvaldības vēlēšanās piedalīties, Dienai sacīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) un vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai).
Lielo pilsētu asociācija savulaik minēto ienākumu pārdali starp pašvaldībām bija rosinājusi, bet tā tikusi noraidīta ar argumentu, ka to praktiski būtu grūti administrēt. Pēc N. Ušakova domām, tas esot nožēlojami, ka tiekot speciāli gatavoti grozījumi likumā, lai nomainītu Rīgas domes koalīciju. Kā zināms, galvaspilsētā strādā daudzi cilvēki, kuri ir deklarēti Pierīgas novados, Ogrē, Jelgavā un vēl tālākās pašvaldībās. Ja viņiem būtu iespēja balsot par Rīgas domes vēlēšanām pieteiktajiem sarakstiem, spēku samērs pašvaldībā varētu mainīties. N. Ušakovs un A. Ameriks arī izteica neizpratni, kā tehniski būtu iespējams šo piedāvājumu īstenot, jo ir cilvēki, kuri strādā vairākās darbavietās, kas atrodas katra savā pašvaldībā.
Līdzīgas šaubas izskanēja arī Rīgas mēra partijas biedra Sergeja Dolgopolova vadītās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē, kurā par to runāja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Viņš minēja vairākas problēmas. Piemēram, nav skaidrs, kā varēs pierādīt ziņu patiesumu par norādīto darbavietu. Tādā gadījumā būšot jāizveido speciāla institūcija, kas ar to nodarbosies. Daudziem uzņēmumiem ir filiāles visā Latvijā. Iniciatīvas pieteicējs V. Ķirsis atgādināja, ka kandidēt vietējās vēlēšanās var arī tajās pašvaldībās, kurās topošais politiķis strādā, bet atsevišķos gadījumos viņi nevarot paši par sevi nobalsot. Tāpēc esot nepieciešams šīs tiesības līdzsvarot. Tāda kārtība esot arī citās valstīs, piemēram, Polijā jauniešiem ir iespēja balsot arī tur, kur studē. Ja CVK var pārbaudīt ziņas par kandidātu darbavietu, tad esot jābūt iespējai arī konstatēt vēlētāju sniegto informāciju par to. A. Cimdars atgādināja, ka kandidātu skaits ir ievērojami mazāks nekā potenciālo vēlētāju, kuri varētu vēlēties izmantot šādu iespēju. Jāatgādina, ka vietējās vēlēšanās tiek izmantots vēlētāju reģistrs.
V. Ķirsis iesniegtos grozījumus likumā aizstāvēja, atgādinot arī par zemo vēlētāju aktivitāti pašvaldību vēlēšanās, kas no 61,9% 2001. gadā esot noslīdējusi līdz 45,9% 2013. gadā. Tas tā esot arī tāpēc, ka daudzi cilvēki nedzīvo un nestrādā tur, kur ir deklarējušies. Jānis Tutins (Saskaņa) aicināja priekšlikuma autorus padomāt par tālajiem Latgales novadiem, kuros tad vēlētāju aktivitāte būšot vēl zemāka, jo daudzi braucot strādāt citur. Līdzīgu viedokli komisijas sēdē izteica Ainārs Mežulis (ZZS), kurš piekrīt, ka iniciatīva ir vērsta pret lielajām pilsētām. Viņaprāt, arī šeit varot būt mēģinājumi meklēt dažādas metodes, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātu, piemēram, kāds aktīvs uzņēmuma vadītājs varētu savest strādniekus no citām pašvaldībām, lai par viņu nobalso.