«Pašreizējais algu kāpums mūsu valstī uz citu Eiropas Savienības valstu fona ir straujš. Tomēr tas nav tik visaptverošs un straujš, lai atbilstu iedzīvotāju gaidām,» skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
2014. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 3. ceturksni pērn, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,4% (no 722 līdz 775 eiro), vēsta Centrālās statistikas pārvalde (CSP). «Privātajā sektorā algas augušas par 8,5% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 5,6%. Šā gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 753 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - 819 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 6,8% - no 715 līdz 763 eiro,» izklāsta CSP pārstāve Lija Luste.
Joprojām visaugstākais vidējās algas līmenis ir finanšu un apdrošināšanas nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikā un valsts pārvaldē, savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas jomā, kā arī tirdzniecībā, informē L. Luste.
«Sagaidāms, ka nākamgad bruto algu kāpums varētu būt nedaudz lēnāks par šī gada aptuveni 7%. Taču, ja atkal tiks paaugstināta minimālā alga, palēninājums būs neliels,» ir pārliecināta Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Savukārt D. Gašpuitis uzskata, ka «spiediens palielināt algas nezudīs, tāpat kā saglabāsies pieprasījums pēc darbaspēka». To, pēc ekonomista domām, apliecina «gan tendences darba tirgū, gan uzņēmēju aptaujas».