«Mūsu politiskie pretinieki izvirza prasības, kas liek atbrīvot Neatkarības laukumu, lai likums par amnestiju stātos spēkā. Šādas prasības ļaudīm nav pieņemamas,» A. Jaceņuku citēja NEWSru.ua.
Līdzšinējie prezidenta Viktora Janukoviča centieni apturēt protestus, kas valsti pārņēmuši kopš novembra, taču janvārī pārauguši vardarbīgās sadursmēs, nav nesuši cerētos rezultātus. Šonedēļ parlaments atcēla protestus ierobežojošos likumus un no amata atkāpās arī premjerministrs Mikola Azarovs. Protestētāji uzstāj, ka amats jāpamet arī V. Janukovičam.
Trešdien Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kravčuks paziņoja, ka valsts atrodas uz pilsoņkara sliekšņa. «Tā ir revolūcija. Tā ir dramatiska situācija, uz kuru mums jāreaģē ar vislielāko atbildību,» L. Kravčuku, kurš bija prezidents no 1991. līdz 1994. gadam, citēja BBC.
Pēdējās dienās atbalstu protestētājiem paudis ASV prezidents Baraks Obama, kā arī Vācijas kanclere Angela Merkele. ASV viceprezidents Džo Baidens telefonsarunā ar V. Janukoviču uzteicis «panākto progresu» situācijas stabilizēšanā. Kijevā ieradusies Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītāja Ketrina Eštone, kā arī ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins asi nosodījis rietumvalstu jaukšanos Ukrainas iekšlietās. «Es uzskatu, ka Ukrainas tauta ir spējīga savas problēmas atrisināt pati,» pēc ES un Krievijas samita žurnālistiem sacīja V. Putins. «Varu vienīgi iztēloties, kā mūsu Eiropas partneri reaģētu, ja krīzes karstumā tādās valstīs kā Grieķija vai Kipra pret Eiropu vērstajos protestos parādītos mūsu ārlietu ministrs.»
Krievijas Federācijas padome trešdien vienbalsīgi pieņēma paziņojumu, kas protestus dēvē par valsts likumīgās varas gāšanas mēģinājumu. Paziņojumā uzsvērts, ka «opozīcijas nemieriem nav nekā kopīga ar miermīlīgiem protestiem. Tā ir labi organizēta kampaņa, kuras mērķis ir diskreditēt un gāzt likumīgo varu,» citēja NEWSru.com.
Protesti izcēlās novembrī, kad V. Janukovičs atteicās parakstīt asociācijas līgumu ar ES, dodot priekšroku ciešākai sadarbībai ar Krieviju, kas solīja 15 miljardus dolāru lielu aizdevumu. Trešdien Maskava paziņoja, ka lēmums par atlikušā aizdevuma daļas izmaksu tiks pieņemts pēc tam, kad Ukrainā tiks izveidota jauna valdība.