Līdzšinējais LNO vadītājs Andrejs Žagars periodiski māksliniekiem honorāros pārmaksājis vairāk nekā 218 tūkstošu eiro jeb teju dubultā pārtērējis gadam paredzēto autoratlīdzību fondu. No otras puses - dzīvots no rokas mutē, neplānojot budžetu, nepūloties aprēķināt izrāžu pašizmaksu vai veidot uzkrājumus. Daudzi maksājumi kavēti apzināti - to apmērs vien pērnā gada septembrī sasniedzis 275 tūkstošus eiro. Auditori daudzus akmeņus met arī LNO grāmatvedības lauciņā - piemēram, sistēma balstījusies uz novecojušu grāmatvedības nolikumu un spēkā neesošiem likumiem, arī darba uzskaites un samaksas kārtība bijusi nepārskatāma, tas vairāku gadu garumā darījis iespējamu situāciju, ka par vienas funkcijas nodrošināšanu darbiniekam var tikt maksāts divreiz. Nepilnības atklātas arī iepirkumu jomā - trūcis iekšējās dokumentācijas, un visu iepirkumu vadības nodrošināšanai algots tikai viens darbinieks.
A. Žagars ziņu aģentūrai LETA gan norāda, ka SIA Ernst&Young Baltic 2012. gadā veiktā audita rezultātā LNO raksturoja kā labi pārvaldītu organizāciju, par trūkumu minot vien valsts piešķirtā finansējuma nepietiekamību.
Sasniegumi pār problēmām
Valdībai pagājušā gada nogalē pie iztukšotas siles nonākušajai jaunajai operas valdei no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nācās piešķirt vairāk nekā miljonu eiro. Arī vēl A. Žagara vadības laikā Kultūras ministrija (KM) vairākkārt papildinājusi ātri tukšojošos operas maku. LNO valdes locekle Inese Eglīte Dienai atzīst - rodas iespaids, ka naudas pārtērēšana bijusi apzināta iepriekšējās vadības politika, lai būtu pamats valdībai pieprasīt papildu līdzekļus: «Katrai organizācijai jādzīvo tai atvēlētās naudas ietvaros. Ja tās nepietiek, līdzekļu pieprasīšanai jānotiek budžeta veidošanas procesā, nevis krīzes situācijā, kad piešķirtais būtiski pārtērēts,» uzskata I. Eglīte.
Kultūras ministre Dace Melbārde pēc iepazīšanās ar audita rezultātiem Dienai norāda, ka LNO problēmu cēlonis ir nesaimnieciska darbība, un sola, ka KM turpmāk regulāri veiks detalizētu operas finansiālā stāvokļa analīzi un nodrošinās iestādes saimnieciskās darbības uzraudzību. «Pirmie soļi ir LNO pārvaldības modelis, ko īsteno valde triju locekļu sastāvā. Tā ir paudusi gatavību ieviest labas pārvaldības principus, kas atbilst auditoru rekomendācijām. Mans kā kultūras ministres mērķis ir panākt, lai par LNO runātu saistībā ar tās mākslinieciskajiem sasniegumiem, nevis finansiālajām problēmām,» piebilst D. Melbārde. Par to, vai un kāda veida atbildība tiks prasīta no A. Žagara, kultūras ministre izvairās runāt.
Trūkst mākslinieciskās padomes
Jaunā operas valde daudzus trūkumus jau paspējusi novērst, uzsver I. Eglīte. Izstrādāti principi jauniestudējumu un repertuāra izrāžu pašizmaksas aprēķināšanai, kas ļaušot precīzāk veidot repertuāra politiku, nodalīti nākamo periodu biļešu ieņēmumi, tādējādi neatkārtošoties situācija, kad avansa ieņēmumi tiek izmantoti kārtējo izdevumu segšanai. Arī rēķinu samaksa turpmāk notikšot pēc «četru acu kontroles» principa. LNO valdes locekle gan atzīst, ka atsevišķu lietu sakārtošana aizņems ilgāku laiku, starp tām minot arī vienotas samaksas sistēmas principu ieviešanu.
Pagaidām gan netiek runāts, vai operā tiks dibināta mākslinieciskā padome, kā to iesaka darīt auditori, lai turpmāk varētu izvērtēt jauniestudējumu nepieciešamību un to potenciālo ienesību.
Šo sezonu operā bija plānots aizvadīt pacilātā gaisotnē, jo vēsturiskajam namam aprit 150 gadu. Taču pār LNO vēlās skandāli, izgaismojās darbinieku domstarpības, un tiem pa vidu notika vadības maiņa. Tam sekoja operas sponsoru piesardzīgie paziņojumi par turpmāko sadarbību ar Balto namu - mecenāti bažījās par jaunās operas valdes profesionalitāti. Pati ēka gan nepalika tukšā un savas pastāvēšanas gadadienai par godu tika pie jauna skatuves seguma un tehniskā aprīkojuma.