Putnu barotava starp mūsu daudzstāvu mājām arī apsnigusi biezā kārtā. Šādiem gadījumiem man pagrabā lāpsta. Nošķūrēju placi, izberu iepriekšējā vakarā ar saulespuķu eļļu vai margarīnu sajauktās auzu pārslas (pērku veikalā 3 kg paku, sanāk lētāk), citudien grūbas, prosu vai citus graudus, sasmalcinātu maizi. Skolēnu brīvdienās apkārtējo māju bērni arī nesa, ko vecāki bija atvēlējuši. Putniem viss iet pie sirds, un pirmajā gaismiņā uz plača jau kā Rīgas Centrāltirgū. Otrā ēdienreize ap trijiem dienā. Putni ielāgojuši laiku, ir klāt kā pēc pulksteņa. Sals satuvinājis spārnotos, pat vārnas samierinājušās, ka nav galvenajā lomā.
Šorīt gan apstulbu - putnu placī samestas Jaunā gada svinību atliekas: bietes, sapuvuši āboli, marinēti gurķi un maizes kukuļi. Tas viss jau piesalis pie zemes, ar lāpstu vairs nenodauzīt. Labi, neizteikšos.
Savas «personīgās» zīlītes baroju aiz istabas loga - paveru pakešrāmjus, izkarinu laukā auklā iesietas zooveikalā tīkliņos nopērkamās putnu barības bumbas (ap 32 centiem viena) un aiztaisu logu. Bumbas stabili «sēž» uz palodzes, un zīlītes rukā. Sirds priecājas par knābīšu klik, klik, klik pret palodzi.
Jāielāgo - ja sākat putnus barot, tad līdz pavasarim. Ja tā nevarēsiet, labāk nesāciet. Putniem tā būs labāk.