Ciniķi kaitē sirdij
Ciniķi - cilvēki, kuri nevienam neuzticas un visu kritizē, - apdraud savas sirds veselību. Tā iecina pētījums ar Vjetnamas kara veterāniem. Tajā atklājās, ka ciniķiem ir par 25% lielāks risks iedzīvoties sirdsslimībās. Tas tāpēc, ka ciniķi ir pakļauti lielākai stresa ietekmei, skaidro zinātnieki. Šādiem cilvēkiem organismā palielinās arī specifiskas olbaltumvielas, kas veicina diabēta u.c. slimību attīstību.
Lielāki mērķi, garāka dzīve
Cilvēki ar lieliem dzīves plāniem dzīvo pilnvērtīgāk un ilgāk, skaidro zinātnieki. Viņi biežāk iesaistās aktivitātēs un notikumos, tos izbauda, vairojot prieku par dzīvi. Cilvēkiem ar lieliem dzīves plāniem un mērķiem ir stiprāka sirds un spēcīgāka imūnsistēma.
Nervozajiem - depresija
Cilvēki, kuri ir pārlieku nervozi, satraucas par sīkumiem, tendēti uz depresiju. Viņi mirst jaunāki nekā tie, kuri saglabā vēsu prātu. Bieži vien nervozie ir smēķētāji, pierāda kāds pētījums. Viņi uzskata, ka smēķēšana mazina satraukumu, bet tajā pašā laikā tā veicina citas saslimšanas.
Pašdisciplinētie iegūst
Apzinīgie, pašdisciplinētie pretēji impulsīvajiem cilvēkiem dzīvo 2-3 gadus ilgāk. Kalifornijas Universitātes zinātnieki skaidro, ka cilvēki ar augstu pašdisciplīnu dzīvo ilgāk, jo mazāk smēķē un lieto alkoholu, ir sociāli stabilāki un līdz ar to ir pakļauti mazākam stresam.
Draudzīgie neslimo
Ilgstoša nervu spriedze var ietekmēt galvas un smadzeņu veselību. Pētījumā ar 500 vecāka gadagājuma cilvēkiem plānprātība par 50% mazāk bija sastopama mierīgajiem. Atklājās arī, ka ar plānprātību retāk slimoja komunikablie un draudzīgie.
Bēdīgajiem slikta imunitāte
Dzīves nomāktie, sagrautie, bezcerībā nonākušie cilvēki vēlas mirt. Zinātnieki skaidro, ka depresija ietekmē gan garīgo, gan fizisko veselību, piemēram, imūnsistēmu.
Stress veicina gripu
Lai kādas īpašības jums arī piemistu, neļaujiet šim sarakstam jūs uztraukt. Pētījumi rāda, ka ilgstošs stress var būt nāvējošs. Stress darbā var veicināt sirds, gripas, kuņģa saslimšanas un augstu asinsspiedienu. Britu pētījums rāda, ka cilvēki, kuri darbā iegūst paaugstinājumu, par 10% palielina garīgo piepūli un arvien mazāk spēj rast brīvo laiku, lai dotos pie ārsta.