Paredzēts, ka turpmāk visām autoskolām būs pašām jāievieš vai jāīrē mācību braukšanas laukumi, kuros organizēt regulāras nodarbības. Satiksmes ministrija skaidro, ka pašlaik nevar izkontrolēt, vai instruktors līdzekļu taupīšanas vārdā nav mānījies ar nodarbībām laukumos. Vairākas autoskolas protestējušas par sākotnēji prasīto mācību laukumu izmēru, kas ņemts vērā, jo prasītā minimālā platība - 1000 kvadrātmetru - mainīta no obligātas par ieteicamu. Tāpat ļoti būtisks jaunums ir plāns papildināt autovadītāju apmācību ar bīstamu situāciju prognozēšanu, braukšanu pa slideniem ceļiem un diennakts tumšajā laikā. Līdz ar šiem papildu uzdevumiem arī pieaugs minimālo braukšanas nodarbību skaits, piemēram, B kategorijas tiesību tīkotājiem no 14 līdz 20. Autoskolas Vanags direktors Dainis Uzuliņš Dienai gan ekstrēmās braukšanas nodarbību obligātu ieviešanu neatbalsta, par piemērotāku minot Igaunijas praksi to noteikt kā rekomendējošu. CSDD Kvalifikācijas daļas vadītājs Juris Teteris ar preses sekretāres Agneses Korbes starpniecību Dienai atzīst, ka papildu apmācības laukumos, tostarp braukšana slidenos un sliktas redzamības apstākļos, būs autoskolu uzdevums. Savukārt CSDD organizēs pagājušajā ziemā sāktās drošas braukšanas bezmaksas konsultācijas Biķernieku trasē, ko līdzīgu paredzot arī lielākajās reģionālajās CSDD nodaļās.
Autoskolas uztrauc iecere par braukšanas nodarbību apmaksāšanu nevis tieši instruktoram, bet gan caur autoskolu. LAA vadītājs Māris Akmens Dienai klāsta, ka šī ideja mērķi - apkarot ēnu ekonomiku - nesasniegšot, taču pat par trešdaļu pieaugs braukšanas nodarbību maksa, jo, to novirzot caur autoskolām, būs jāmaksā PVN, tāpat jāmaksā alga par mācību maksas administrēšanu. Cenu pieaugumu sevišķi izjutīs kursanti lauku rajonos, kur bieži jāsaskaras ar klientu nespēju apmaksāt visas nodarbības pēc kārtas, skaidro M. Akmens.
Noteikumu izmaiņas gan nesola zudināt kādu pretrunu mācību braukšanas un CSDD rīkoto eksāmenu praksē. Ceļu satiksmes noteikumi liedz mācību braukšanu dzīvojamās zonās, par ko instruktori, kuri audzēkņa iemaņu labad tomēr tajās iebraukuši, ir maksājuši sodu. Tajā pašā laikā CSDD automobiļi braukšanas eksāmenos šajās zonās kursē regulāri. Autoskolas to tulko kā vēlmi «izgāzt» eksāmena licējus, liekot maksāt vēlreiz. Savukārt CSDD pārstāvis J. Teteris skaidro, ka teorētisko un braukšanas nodarbību laikā audzēknis gūst iemaņas, spējot pilnvērtīgi iekļauties ceļu satiksmē jebkurā situācijā, un pratīs braukt arī dzīvojamajās zonās, kur atļautais braukšanas ātrums ir 20 kilometru stundā. Pēc CSDD teiktā citi elementi ir daudz sarežģītāki un par braukšanu dzīvojamās zonās instruktors audzēknim var arī izstāstīt.
D. Uzuliņš to komentē ironiski, paužot, ka tikpat labi itin visu, kas attiecas uz braukšanu, var pastāstīt mutiski un praktiskās braukšanas nodarbības nerīkot nemaz. Savukārt Latvijas Braukšanas instruktoru biedrības pārstāvis Andris Ķerpe stāsta, ka biedrība ar aicinājumu atcelt liegumu mācību auto iebraukt dzīvojamā zonā iepriekš vērsusies gan Satiksmes ministrijā, gan CSDD, tomēr izmaiņas tā arī nav panāktas.
No CSDD teiktā var secināt, ka iestāde nesaredz pretrunu, ka apmācības dzīvojamās zonās ir liegtas, kamēr eksaminētāji topošos autovadītājus visai regulāri ieved šajās teritorijās, kur var gan skraidīt mazi bērni, gan ir maz vietas, kas ir minēti kā iemesli liegumam tur braukt mācību auto. Turklāt topošo šoferi nokļūšana dzīvojamā zonā eksāmenā nevajadzīgi uztrauc, jo atbilstoši likumdošanai atšķirībā no mācību braukšanas, kad atbildīgs par auto kustību ir instruktors, eksāmenā visa atbildība ir pie stūres sēdošā rokās.