RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters pēc valdes sēdes teica, ka kompromiss varētu būt sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana par 1,5 procentpunktiem. Šī norma būtu adekvāta likumā noteiktajam iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumam par 2 procentiem 2014. gadā. Vienlaikus RP uzstāj, ka 2015. un 2016. gadā jāmazina tieši IIN.
Atšķirībā no Vienotības, kuras pārstāvji valdībā premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks uzskata, ka savulaik pieņemtais lēmums par IIN likmes samazināšanu bijusi kļūda, RP ir pretējos uzskatos. Likums paredz nodokļa samazināšanu, līdz tas 2015. gadā sasniedz 20%. RP to joprojām redz kā mehānismu darbvietu skaita palielināšanai, kas mudinātu cilvēkus atgriezties. RP valdes locekle Sandra Sondore-Kukule arī atgādināja, ka šis bija principiāli svarīgs jautājums valdības veidošanas laikā, kad par to vienojās visas koalīcijas partijas. Lūgts komentēt finanšu ministra A. Vilka izteikumu, ka gadījumā, ja RP nepiekāpsies, nākamā gada budžeta projektu uz Saeimu varētu nenest, bet dzīvot nākamgad ar šā gada budžetu, E. Demiters atbildēja, ka tā ir šantāža. Viņš varot piekrist, ka mazāks IIN varētu negatīvi ietekmēt pašvaldības, kurām tas ir būtisks ieņēmumu avots, taču valdība neko nav darījusi, lai gada laikā, kopš šī norma ir spēkā, meklētu mehānismus, kā pašvaldībām kompensēt IIN samazinājumu.
Jau ziņots, ka nākamajā gadā ir paredzēta IIN samazināšana par 2%, kas būtu no 24% uz 22%. RP uzstāja uz šīs likumā noteiktās normas īstenošanu, jo to partija ir solījusi arī saviem vēlētājiem. Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) jau atzinis, ka tā bijusi kļūda - likumā paredzēt pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu atrauti no kopējās budžeta situācijas. Tagad Finanšu ministrija (FM) šo kļūdu vēloties labot. FM piedāvā aizstāt vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu ar vienu darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes samazināšanu no 2014. gada 1. janvāra. Savukārt otru iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas likmi no nākamā gada sākuma paredzēts aizstāt ar neapliekamā minimuma palielināšanu, diferencējot to no darba algas lieluma no 45 līdz 84 latiem (jeb no 64 līdz 119 eiro), un palielināt atvieglojumus par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem (jeb 139 eiro), informēja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.
Premjers V. Dombrovskis ceturtdien pēc valdības sēdes preses konferencē vēlreiz uzsvēra, ka no šīm izmaiņām būtu vairāki ieguvumi. Valdība būtu ieklausījusies pašvaldību viedoklī, un darbaspēka nodokļa samazināšana netiktu veikta uz pašvaldību ieņēmumu rēķina. Priekšlikums arī ir vērsts uz nevienlīdzības mazināšanu. Reformu partijas paņemtā pauze, lai vēlreiz partijas valdes sēdē izvērtētu Finanšu ministrijas piedāvājumu, piebremzēja valsts budžeta izskatīšanas gaitu. Ceturtdien tam veltītā sēde nebija gara. Ministri vienojās par pasākumiem, kur partiju viedokļi saskan.
Premjers pēc sēdes, kas bija slēgta, informēja medijus, ka ministri ir vienojušies, piemēram, par 3,3 miljonu latu paredzēšanu elektroenerģijas un komunālo maksājumu sadārdzinājuma kompensēšanai valsts iestādēs. Mēnešalgu izlīdzināšanai vienotā atalgojuma sistēmā ir plānoti 5,6 miljoni latu. Šis finansējums ir paredzēts, lai paaugstinātu zemākās algas. Piemēram, sociālās aprūpes centros tās varētu palielināties par 19 latiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā - par 54 latiem mēnesī, Valsts robežsardzē un policijā - par mazliet vairāk nekā desmit latiem. Valdība nolēmusi nākamajā ES fondu plānošanas periodā 46,3 miljonus latu paredzēt vairākiem prioritāriem pasākumiem - valsts autoceļu rekonstrukcijai, jauniešu nodarbinātībai un energoefektivitātes pasākumiem. Finanšu ministrija izvērtē ministriju priekšlikumus par iespējām palielināt budžeta ieņēmumus. Taču V. Dombrovskis uzsvēra, ka vairākos gadījumos «šie priekšlikumi budžeta bilanci neuzlabo», jo vienlaikus ministrijas norāda, kādiem mērķiem izdevumu daļā varētu šo naudu paredzēt, piemēram, Satiksmes ministrijai tā būtu autoceļu rekonstrukcija. Tāpat Finanšu ministrija ir piesardzīga, vērtējot ierosinājumus palielināt akcīzes nodokli, jo šādas izmaiņas ir jāskata reģiona kontekstā.
Valdība darbu pie valsts budžeta projekta turpinās nākamajā otrdienā, bet pirmdien koalīcijas padomes sēdē turpināsies partiju konsultācijas par darbaspēka nodokļa samazināšanu.