Impulss reģionu attīstībai
Gan J. Rozenbergs, gan R. Naudiņš atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur Izglītības un zinātnes ministrija atrodas nevis Tallinā, bet gan Tartu.
KM pārstāve Dagnija Grīnfelde uzsver, ka pagaidām ar ministriju par to neviens nav runājis: «Mums par šīs ieceres praktisko izpildījumu nav nekādas informācijas. Vienīgais, ko es varu teikt - ministres darba kalendārā katru dienu ir vairākas tikšanās un sanāksmes, kas notiek tieši Rīgā. Jāņem arī vērā, ka visi nacionālas nozīmes kultūras objekti atrodas galvaspilsētā.»
Cēsu pašvaldības priekšsēdētājs J. Rozenbergs savu priekšlikumu skaidro ar to, ka Cēsis jau vēsturiski bijusi kultūras pilsēta un KM pārcelšana dotu spēcīgu impulsu pilsētas tālākajai attīstībai. «Pašvaldībai tas būtu liels ieguvums, tajā skaitā arī finansiālajā ziņā. Cēsīs koncentrētos kultūras jomas speciālisti, notiktu semināri, konferences. Šie cilvēki izmantotu pilsētas infrastruktūru, pakalpojumus, tādējādi papildinot tās budžetu.»
Mērs ir arī pārliecināts, ka trīs mēnešos būtu iespējams nodrošināt papildu vietas bērnudārzos, ja atsevišķi ministrijas darbinieki ar ģimenēm gribētu pārcelties uz Cēsīm, tāpat pašvaldībai esot arī savs dzīvokļu fonds.
R. Naudiņš uzsver, ka idejas galvenā pievienotā vērtība ir reģionālās attīstības veicināšana, ar darbiem pierādot, ka Latvija nav tikai Rīga. «Nedomāju, ka tai jābūt visai ministrijai, tās varētu būt atsevišķas struktūrvienības. Tas būtu pierādījums, ka iespējama cilvēku plūsma ne tikai no reģioniem uz Rīgu, bet arī otrādi. Diemžēl Cēsīs ir strauji sarucis iedzīvotāju skaits, un šāds speciālistu pieplūdums būtu labs stimuls pilsētas attīstībai. Turklāt pilsētā tukša stāv skaistā prokuratūras ēka. KM tāpat domā par pārcelšanos uz jaunām telpām, un kādēļ ne Cēsīs?»
R. Naudiņš arī skaidro, ka tiem KM darbiniekiem, kuri nevēlēsies pārcelties uz dzīvi Cēsīs, būtu piemaksa pie algas par transporta izdevumiem.
Palielinās izmaksas
Valsts pārvaldes eksperti gan ideju vērtē kā neizdevušos, jo tā palielina izmaksas, apgrūtina darbu un arī cerētais ieguvums nav liels. Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte to dēvē par simbolisku žestu bez ekonomiska pamatojuma. «Tā ir politiska izšķiršanās, jo piedāvātais variants noteikti izmaksās dārgāk. Šādam lēmumam nav nekādas saistības ar valsts pārvaldes efektivitāti.»
E. Upīte arī stāsta, ka Igaunijas gadījumā, kur Izglītības ministrija atrodas Tartu, ministrs strādā Tallinā un tikai divas reizes nedēļā izbrauc uz Tartu. Faktiski ministrija ir sadalīta divās daļās: Tallinā un Tartu, kas no izmaksu viedokļa nav pats lētākais variants. «Nīderlandē visas ministrijas atrodas Hāgā, turklāt vienā milzīgā ēkā, ar vienotām atbalsta funkcijām. Šāda centralizācija noteikti valsts pārvaldi padara lētāku.»
Tam piekrīt arī Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietniece Rudīte Osvalda, kas to vērtē vienā vārdā: nenopietni. «Neredzu, kā daļas ministrijas pārcelšana ārpus galvaspilsētas attīstīs reģionu. Tas nekādas jaunas darba vietas neradīs, bet iecerētās piemaksas par transportu darbiniekiem tikai sadārdzinās valsts pārvaldes izdevumus. Reģionos ir jāatrodas filiālēm tām valsts iestādēm, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Bet politikas veidotājiem ir jābūt vienkopus Rīgas centrā.»
Arī valsts pārvaldes eksperts Uģis Šics pārliecināts par izdevumu kāpumu un šādu ierosinājumu dēvē par miglas pūšanu acīs. «Es neredzu, kā tas veicinās reģiona attīstību un izaugsmi. Nedomāju, ka šādi simboliski žesti ir mūsu pirmā prioritāte, domājot par valsts pārvaldes efektivizēšanu un reģionu izaugsmi.»