Aicina cenzēt internetu
Telekanāla CNN rīkotās un Lasvegasā notikušās Republikāņu partijas kandidātu debates, kas bija noslēdzošās šajā gadā un norisinājās nepilnas septiņas nedēļas pirms 1. februārī paredzētajām pirmajām priekšvēlēšanām Aiovas štatā, sākās ar pārējo dalībnieku uzbrukumiem miljardierim Donaldam Trampam, kurš pagājušajā nedēļā ierosināja aizliegt musulmaņiem iebraukt ASV.
«Aizliegums visiem musulmaņiem iebraukt ASV apgrūtinātu mūsu nepieciešamību iznīcināt ISIS,» sacīja bijušais Floridas štata gubernators Džebs Bušs, izmantojot vienu no džihādistu kustības Islāma valsts (IV) akronīmiem. «Donald, tu nevarēsi bruģēt ceļu kļūšanai par prezidentu, mētājoties ar apvainojumiem.»
Savukārt senators Marko Rubio paziņoja, ka D. Trampa ierosinājums «nekad netiks īstenots», par iemeslu minot juridiskus un loģistiskus šķēršļus, raksta The Huffington Post.
Neraugoties uz konkurentu un partijas biedru kritiku, D. Tramps turpināja aizstāvēt savu pozīciju, norādot, ka tai neesot nekāda sakara ar musulmaņu ticību, bet centieniem nepieļaut iespējamo teroristu iebraukšanai valstī. «Es nerunāju par reliģiju, es runāju par drošību,» Republikāņu partijas atbalstītāju vidū populārāko kandidātu citē raidsabiedrība BBC.
Debašu laikā D. Tramps nāca klajā ar vēl vairākām pretrunīgām idejām. Viņš mudināja daļēji bloķēt piekļuvi internetam, kā to ir izdarījušas tādas autoritāras valstis kā Ķīna un Ziemeļkoreja, lai kavētu radikālu ideju izplatīšanu, un iznīcināt teroristu ģimenes.
Senators Rends Pols norādīja, ka viņa ierosinājumi pārkāptu ASV konstitūcijas pirmo labojumu, kas aizsargā vārda brīvību, un Ženēvas konvencijas. «Tas būtu pretrunā ar visu to, ar ko mēs asociējam Ameriku,» paziņoja R. Pols. «Ja jūs gatavojaties atbalstīt Donaldu Trampu, padomājiet, vai jūs ticat konstitūcijai? Vai jūs gatavojaties mainīt konstitūciju?»
D. Tramps nepalika atbildi parādā: «Tātad viņi var nogalināt mūs, bet mēs viņus ne?»
Jāpastiprina izsekošana
Debašu dalībnieki centās pārspēt cits citu, kritizējot ārpolitisko kursu, ko pēdējos septiņus gadus īstenojis pašreizējais ASV prezidents no Demokrātu partijas Baraks Obama un viņa bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone, kura ir galvenā pretendente uz Demokrātu partijas nomināciju nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanās.
Senators no Teksasas štata Teds Kruss sacīja, ka tā vietā, lai gāztu autoritārus vadoņus Ēģiptē, Lībijā un Sīrijā, B. Obamam vajadzēja ar viņiem sadarboties, lai apkarotu terorismu.
Ņūdžersijas štata gubernators Kriss Kristijs uzbruka B. Obamam un H. Klintonei, apgalvojot, ka viņi esot nepietiekami novērtējuši IV teroristu radītos draudus, un centās pārliecināt, ka ASV nepieciešams pastiprināt izlūkošanas datu ievākšanu, lai «aizsargātu amerikāņu drošību», raksta izdevums The New York Times.
Ohaio štata gubernators Džons Keisiks sacīja, ka valstu līderiem nupat notikušajā sanāksmē Parīzē vajadzēja runāt nevis par cīņu pret globālajām pārmaiņām, bet par terorisma apkarošanu.
Arī viņš iestājās par to, lai izlūkdienesti aktīvāk ievāktu informāciju par cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par saistību ar teroristiem. Šo nostāju atbalstīja arī Dž. Bušs, bet mudināja nenorobežoties no mieru mīlošiem musulmaņiem.
Bijusī informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Hewlett-Packard vadītāja Kārlija Fiorina paziņoja, ka viņa, esot ASV prezidenta amatā, lūgtu lielākajiem informāciju tehnoloģiju uzņēmumiem palīdzēt valdībai neitralizēt IV ietekmi interneta vidē.