«Aizdomas, ka Funtiks nemaz nav Funtiks, ir jau sen, taču nīlzirgu dzimumu ārēji noteikt ir teju vai neiespējami, bet cerēt, ka 2,5-3,0 tonnas smagais dzīvnieks labprātīgi piekritīs rūpīgai medicīniskai apskatei un asins paraugu ņemšanai, ir vairāk nekā naivi... Palīgā nāca Vācijas kukaiņu speciālisti, un nu ir patiešām skaidrs, ka 22 gadu vecumā jārīko vārda došanas svinības un Funtikam oficiāli jākļūst par Funti...» atklāja L. Līdaka. Viņa arī norādīja, ka neesot ļaunuma bez labuma - nīlzirgu mazuļiem atrast jaunas mājas būtu gandrīz neiespējami.
Kā pavēstīja L. Līdaka, pirmo nīlzirgu, vārdā Augusts, uz Rīgas Zooloģisko dārzu atveda 1946. gadā, kad Ziloņu mājai tika piebūvēta nīlzirgu baseina telpa. 1960. gadā Augusts aizceļoja uz Ķīnu, bet viņa vietā uz Rīgu atveda gadu vecu nīlzirgu meiteni Sindu. Drīz viņai pievienojās nīlzirgu puisis Jonass, un saderīgajam pārim kopumā izdevās izaudzināt 11 nīlzirdzēnus (pavisam piedzima 15). Diemžēl 1987. gada 3. oktobrī Jonass traģiski aizgāja bojā. Viņš bija norijis apmeklētāju mestu gumijas bumbiņu. Jau pēc tēva nāves 1988. gada 15. februārī piedzima Sindas un Jonasa pēdējais nīlzirdzēns Augustīne, kura joprojām dzīvo dzimtajā baseinā.