«Ir jābūt ļoti motivētam cilvēkam, lai izvēlētos doties strādāt ārpus Latvijas, man tas sakrita ar krīzes gadiem,» atceras R. Arnītis. Krīze, atalgojuma samazināšana, negatīvā aura ap ierēdniecību, kad ierēdņi tikuši vainoti visās problēmās, saukti par liekēžiem un nav bijis neviena, kas pateiktu - ierēdniecība ir valsts mugurkauls, visi šie aspekti sakrita tā, ka R. Arnītis nolēma pieņemt piedāvājumu vadīt starptautisku institūciju. «Man bija spīts pierādīt, ka Latvijas ierēdņi tik slikti nav un maza valsts var būt starptautiskas organizācijas galvgalī. Un arī bija sajūta, ka citur mūs novērtē labāk nekā pašu mājās,» teic R. Arnītis.
Kā galvenās Latvijas ierēdniecības vājās vietas viņš nosauc nesakārtoto atalgojuma sistēmu, smagnējo lēmumu pieņemšanas kārtību, lieku funkciju uzņemšanos, kas palielina birokrātisko aparātu, arī motivācijas trūkumu. Vai būtu gatavs atgriezties valsts pārvaldē? R. Arnītis atbild diplomātiski - Latvijā noteikti atgriezīšoties.