Tā kā Latvijai katru gadu no Kohēzijas politikas fondiem pienākas vairāk nekā 600 miljoni eiro (kopā plānošanas perioda ietvaros - 4,4 miljardi eiro), tad ES naudas apguves aizkavēšanās dēļ, saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju, šogad Latvija spēs investēt projektos apmēram pusi no vidēji plānotā. Tātad arī šogad tautsaimniecībā investīcijas neieplūdīs maksimālā apjomā.
Nozares neapmierinātas
Labā ziņa, kā uzsver FM ES fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins, ir tā, ka katram gadam atvēlēto naudas summu plānotajās nozarēs jāinvestē trīs gadu laikā, tātad šogad neapgūto naudu vēl varēs investēt līdz 2019. gadam.
Lai gan tas izskatās iepriecinoši makroekonomiskā līmenī, kur varbūt nav lielas starpības, kurā gadā cik naudas tiek investēts tautsaimniecībā, galvenais, ka tā nepazūd, pavisam citādi tas ir mikrolīmenī - raugoties no nozares un uzņēmumu skatupunkta. Tā, piemēram, vairāki būvniecības uzņēmumi Dienai pauduši savas bažas, ka nezina, kā izdzīvos šajā gadā, jo publisko pasūtījumu par valsts un pašvaldību naudu tikpat kā nav, līdz ar to vienīgā cerība ir uz projektiem, kas finansēti no ES fondu naudas. Taču atbilstošā regulējuma izstrādes aizkavēšanās dēļ izskatās, ka investīciju naudu publiskās infrastruktūras objektu būvniecībai, tostarp arī ēku siltināšanai, varēs sākt apgūt vien 2017. gadā. Arī atkritumu apsaimniekošanā situācija ir līdzīga, un, kā Dienai janvārī sacīja uzņēmuma Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, uzņēmumam stāv iesaldēts jaunas rūpnīcas būvniecības projekts, kuram turklāt jau ir visi saskaņojumi, jo tiek gaidīts ES līdzfinansējums.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, skaidrojot aizkavēšanos ar regulējuma izstrādi, stāsta, ka ļoti ieilgusi līdzfinansējuma saskaņošana ar Eiropas Komisiju (EK), kas pēc Latvijas domām, piemēram, dzīvojamo māju siltināšanas gadījumā, bijis noteikts pārāk augsts.
Citi nosacījumi
Savukārt B. Kņigins skaidro, ka šajā plānošanas periodā ir pilnīgi citi investīciju veikšanas nosacījumi, kādi nebija iepriekšējā periodā. «EK interesē ne tikai rezultatīvie rādītāji, bet ietekme uz ekonomiku. Tas nozīmē - nevis tikai, cik kilometru ceļa tiks noasfaltēti, bet kāds no tā būs labums tautsaimniecībai. Tas prasa nozaru ministrijām veikt sākotnējo ietekmes novērtējumu vēl pirms investīciju veikšanas. Tādēļ aizkavējušies projekti, kas saistīti ar profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras attīstību, jo Izglītības un zinātnes ministrijai bija jāizstrādā šo iestāžu kartējums, kas jāsaskaņo ar EK. Saskaņošanas process vēl joprojām turpinās,» iemeslus lēnajai regulējuma izstrādei min B. Kņigins.
FM valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa arī norāda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi precīzi izstrādāt visus projektu ieviešanas nosacījumus, lai pēc tam nebūtu jāatmaksā jau investētā nauda atpakaļ, ja EK to uzskatīs par neatbilstoši iztērētu.
Trīs galvenie iemesli
Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš min trīs galvenos iemeslus, kādēļ tik lēni norit atbilstošo MK noteikumu izstrāde un apstiprināšana saistībā ar ES struktūrfondu apguvi. Viens iemesls ir nozaru ministriju brīžiem vājā kapacitāte izstrādāt atbilstošu nozares politiku, daudzviet tie ir arī iepriekš nepaveiktie mājasdarbi. Otrais iemesls ir garais nozaru ministriju izstrādāto MK noteikumu projektu saskaņošanas process ar nevalstiskajām organizācijām. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veselu gadu skaņoja noteikumus par aizsargājamiem biotopiem. Trešais iemesls ir garais saskaņošanas process ar EK. «Runa ir par mūsu spēju argumentēti aizstāvēt savu pozīciju, bet jāņem vērā, ka pašai EK ir savi uzskati un ne vienmēr tie atbilst Latvijas ekonomiskajai realitātei. Tādēļ regulējuma saskaņošana ir smagnēja un sarežģīta,» skaidro M. Krieviņš.