Trīs dienas vīriešu biatlona masu starta sacensību kontekstā aktuāls bija tikai viens jautājums - tās notiks vai atkal tiks atceltas. Divas dienas sacensības biezās miglas dēļ tika pārceltas un pēc tam atceltas, tāpēc pārliecības par dalībnieku došanos distancē nebija, arī braucot autobusā no Olimpiskā parka Sočos uz ciematu Krasnaja Poļana. Paverot skatu uz kalniem, atkal bija redzami miglas mākoņi, turklāt lija. Uz interesi, kas notiek biatlona bāzē Laura, mobilajā tālrunī pienāca īsziņa: «Biatlona trasē miglas nav, piešaude notiek, krīt sniegs.»
Sasniedzot Lauru šāda aina arī pavērās. Mērķus varēja saskatīt labi, taču vēl pirms brīža tā īsti neesot bijis, tāpēc starts aizkavējās par 15 minūtēm.
Rastorgujevs ar 21. numuru startēja no pēdējās, trešās, rindas. Kamēr sportisti mēroja pirmo apli, bija iespēja izvaicāt Latvijas Biatlona federācijas prezidentu Jāni Bērziņu. «Andrejam šādos apstākļos slēpošanā vajadzētu veikties labi, jo fiziski viņš ir labi sagatavojies. Vienīgi sacensību atcelšana varētu atstāt negatīvu iespaidu. Viņam tomēr psiholoģija nav tik spēcīga kā biatlonistiem, kuri jau startē ilgus gadus.»
Bērziņa teiktais lielā mērā apliecinājās. «Uz kājām» Andrejs bija ātrs, distancē kāpa augšup, sasniedza augstāko, septīto, pozīciju, ieslēpojot uz trešo šaušanu no stāvus pozīcijas. Labāk tas ir zināms pašam sportistam, bet, iespējams, nervozā gaidīšana tomēr atstāja savu iespaidu, tāpēc otrajā, trešajā un ceturtajā šaušanas reizē pa vienai lodei aizlidoja mērķim garām. Sportista treneris Intars Berkulis pēc sacensību beigām sniegā ievilka apli, lai uzskatāmi parādītu, kur lodes aizlidojušas. «Pirmais bija gabarīts - ļoti tuvu, bet nedaudz garām. Pārējie divi tik tuvu nebija, bet arī ne tālu no mērķa.»
Pēc ceturtās šaušanas reizes Rastorgujevs aizslēpoja 12. pozīcijā. Bija cerība, ka otro reizi olimpiādē ar ātru soli viņš varētu iekļūt desmitniekā, taču laikam jau pārāk daudz spēka tika iztērēts distances sākumā, deldējot atstarpi no līderu grupiņas. Finišā Andrejam 14. vieta.
Interesanti notikumi attīstījās cīņā par zeltu. Norvēģis Ēmils Hegle Svensens īsi pirms finiša līnijas šķērsošanas jau pacēla rokas, bet no sāna, izklupienā izstiepjot uz priekšu vienu kāju, nofinišēja francūzis Martēns Furkāds. Uz tablo iepretim abu biatlonistu uzvārdiem iedegās photofinish. Tas nozīmēja, ka tiesneši pēta, kurš par mata tiesu bijis priekšā. Apzinoties, ka rīkojies neapdomīgi un pārdroši, Svensens ar noliektu galvu iedūra skatu sniegā. Fortūna tomēr no viņa nenovērsās. Svensenu paziņoja par uzvarētāju.
Tikmēr mediju tikšanās zonā Andrejs Rastorgujevs skatu koncentrēja vienā punktā, prom no žurnālistiem. Atbildes bija īsas un par noskaņojumu it kā pat nebija vajadzības vaicāt, tomēr kāds no kolēģiem uzdrošinājās. «Sajūtas nav nekādas,» acīmredzamo apstiprināja Andrejs, kuram Sočos tomēr neizdevās sasniegt paša izvirzītos mērķus.