Bez priekšsēdētāja
«Padome ir sabiedriska un darbojas pēc brīvprātības principa. Par dalību padomē tās locekļiem nav paredzēta atlīdzība. Vienlaikus, ja kādam no padomes locekļiem tiks uzdots izstrādāt simtgades vajadzībām nepieciešamu konkrētu materiālu, darbu vai tamlīdzīgi, Kultūras ministrija šādā gadījumā iepirkumu regulējošo likumu ietvaros izskatīs iespēju noslēgt autora līgumu. Plānots, ka padome tiksies četras reizes gadā. Nepieciešamības gadījumā - biežāk,» Dienai skaidro KM sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Kauliņa. Iecerēts, ka padome gan pati ģenerēs, gan arī rosinās sabiedrību nākt klajā ar savām idejām un tās izskatīs. No B. Kauliņas atbildes izriet, ka vismaz sākumā padomei nebūs priekšsēdētāja, taču nepieciešamības gadījumā tās sastāvu varētu pārskatīt un paplašināt.
Radošās padomes sastāvā ir gan pazīstami kultūras darbinieki - dzejniece Māra Zālīte, kinorežisors Dāvis Sīmanis, pasākumu režisors Uģis Brikmanis, mūziķis Jānis Šipkēvics un citi -, gan citu jomu pārstāvji - Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente Aiva Vīksna, a/s DNB banka ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Robotikas kluba līdzdibinātājs Guntis Kuļikovskis, Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele un citi. Padomē iekļauta arī fonda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un portāla Manabalss.lv vadītāja Madara Peipiņa. Tomēr tas nenozīmē, ka simtgades pasākumi daļēji tiks finansēti no ziedojumiem, un nav arī plānots tiešā veidā iesaistīt portālu Manabalss.lv svētku pasākumu ieceru apspriešanā. Saskaņā ar KM skaidrojumu abu nevalstisko organizāciju pārstāves padomē iekļautas, «ņemot vērā, ka tās ir faktiski visspilgtākās nevalstiskā sektora organizācijas, kuras ar mērķtiecīgu un ilgtermiņa darbību ir panākušas būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas sabiedrībā un ikdienā vistiešākajā veidā sastopas ar sabiedrības vajadzībām un nepieciešamībām».
Aplūkojot padomes sastāvu, gan šķiet zīmīgi, ka mazākumtautību pārstāvju statusā tajā iekļauti tikai vienas tautības pārstāvji - Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova un krievu studentu korporācijas Fraternitas Arctica seniors un uzņēmējs Dmitrijs Trofimovs. KM gan pauž gandarījumu, ka «dalībai padomē piekrituši Latvijas apjomīgākās mazākumtautības nevalstiskā sektora pārstāvji, kas turklāt aktīvi iesaistījušies arī šā gada nogalē organizētajās mācībās Latvijas mazākumtautību nevalstisko kultūras organizāciju pārstāvjiem, lai sagatavotu Latvijas kultūras vēstniekus dažādos Latvijas novados».
Ne tikai tas, ko gaidīs
Simtgades svētku padomē aicināta darboties arī Lielās talkas kustības vadītāja, fonda Pēdas valdes priekšsēdētāja Vita Jaunzeme. Pēc padomes pirmās kopā sanākšanas viņa Dienai atzina, ka sākumā radošā atmosfērā notikusi ideju apmaiņa. «Mans personīgais redzējums - maksimāli pietuvināt šos svētkus cilvēkiem. Mēs ļoti bieži aizejam paralēlajā pasaulē, ko es saucu par hologrāfisko Latviju, - kurš skaistāku runu pateiks -, bet aizmirstam par cilvēkiem. Es ļoti centīšos idejas «piezemēt», lai tās uzrunātu katru cilvēku,» izteicās V. Jaunzeme.
Latvijas Universitātes asociētais profesors Ivars Ījabs, kurš arī iesaistījies svētku padomes darbā, Dienai pēc piektdien notikušā semināra atzina - padomes priekšrocība ir tā, ka kopā aicināti ļoti dažādu jomu pārstāvji: «Ministrija prātīgi dara, ka simtgades pasākumus sāk plānot jau 2014. gada beigās, tas dod zināmu laiktelpu, lai tiktu skaidrībā. Cilvēki, kas te piedalās, dara to ar lielu entuziasmu. Pats būtiskākais ir līdzsvars - lai atcerētos un ar godu pieminētu valsts dibinātājus un vēstures notikumus, kas Latvijas sabiedrības apziņā īsti nav integrēti, bet vienlaikus ir arī akcents uz jauniem cilvēkiem, nākotni, nākamajiem 100 gadiem.»
Politologs uzsver, ka ir lietas, kuras visi gaidīs, piemēram, Dziesmu svētki vai jaunas nacionālās enciklopēdijas izdošana, bet ir iespējas attīstīt arī inovatīvus priekšlikumus, piemēram, izskanējusi ideja izveidot interaktīvu karti, kurā norādītu izcilus cilvēkus visā pasaulē ar latviskām saknēm.