Uz Einara Repšes vadīto politisko spēku skatus met arī Jaunā konservatīvā partija, bet ar cerību, ka tās biedri pārnāks uz JKP, kā pieļāva Jānis Tomels. Plašākā lokā pirmā vēlēšanu rezultātus drīz izvērtēs Latvijas attīstībai, JKP kopā pulcēsies novembra beigās. Pirmie konkrētākie lēmumi tiks pieņemti decembrī, kad notiks gan LA, gan VL kongresi.
Dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām šķita, ka pieci jaunie politiskie spēki - Latvijas Reģionu apvienība, No sirds Latvijai, VL, LA un JKP - atrodas uz vienas starta līnijas. Visu priekšgalā bija pazīstami līderi ar lielāku vai mazāku politisko rūdījumu. Nevienam no šiem spēkiem sabiedrības domas aptaujas vasarā vēl neuzrādīja izredzes iekļūt 12. Saeimā. Divām partijām tas tomēr izdevās. Ar astoņiem mandātiem Saeimā būs Latvijas Reģionu apvienība, kuras priekšsēdētājs ir Mārtiņš Bondars, bet ar septiņiem - Ingunas Sudrabas vadītā partija No sirds Latvijai. Pārējie trīs palika ārpus parlamenta. Par Vienoti Latvijai nobalsoja 10 788 pilsoņi jeb 1,18%, par Latvijas attīstībai - 8153 jeb 0,89%, bet Jauno konservatīvo partiju, kuru vada Jānis Bordāns, izraudzījās 6389 jeb 0,7% vēlētāju. J. Bordāns piecus mēnešus pēc partijas dibināšanas neredz pamata runāt par apvienošanos ar kādu citu spēku un vēlēšanas neuztver kā «neizdevušos situāciju, jo mēs veidojam jauna tipa politisko spēku un ejam tālāk attīstības ceļu».
Arī LA vadītājs E. Repše vēlas turpināt: «Mēs esam idejas cilvēki un gatavojamies garajam maratonam līdz nākamajām vēlēšanām.» Uz vaicāto, vai partijas atbalstītāji turpinās algot viņu priekšsēdētāja amatā, E. Repše uzsvēra, ka algu viņam maksā nevis partija, bet biedrība Latvijas nākotnes forums, «bet tad jau redzēs, ir jātaupa līdzekļi». Biedrībā ir vairāki turīgi uzņēmēji, kas līdz šim atbalstījuši partiju. A. Šlesers aizvadītās Saeimas vēlēšanas uzskata tikai par tādu «iesildīšanos pirms lielā starta, jo mums ir milzīgs potenciāls». To ir plānots likt lietā, konsolidējot ārpus parlamenta cilvēkus, kuri seko līdzi politikai un varot to komentēt. Taču tā nebūšot tikai kritizēšana - partija nākšot ar savu piedāvājumu.
Šajās dienās Vienoti Latvijai bijušie politikas veterāni izvērtēja pēcvēlēšanu situāciju, un viens no piedāvājumiem bija uzsākt sarunas ar Latvijas attīstībai, ņemot vērā abu spēku programmatisko līdzību, kur uzsvars likts uz izglītības, veselības un ekonomikas attīstību. Kā vieni, tā otri pirms vēlēšanām tika uztverti kā uzņēmēju kādreiz atbalstītās apvienības Par labu Latviju līdziniekiem un cīnījās par vienu vēlētāju.
Edgars Zalāns gan nav A. Šlesera vadītās partijas biedrs, bet tieši viņam varētu uzticēt doties uz pirmajām sarunām ar LA politiķiem, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Lūgts to komentēt, E. Zalāns atzina, ka programmas tiešām esot līdzīgas, un šķiet, ka LA atsevišķas lietas ir pārņēmusi no Par labu Latviju programmas. Viņš atbalstītu spēku apvienošanu, kas būtu arī Latvijas interesēs. Bija dzirdēts - ja sarunas būs pozitīvas, tad ir jānāk arī jauniem līderiem. Arī tam E. Zalāns personīgi varot piekrist: «Vēlēšanas ir zaudētas, un vecajiem abu partiju līderiem būtu jādod vieta jauniem vadītājiem.» Potenciālajos sabiedrotajos viņš redz šādu cilvēku - premjera kandidātu J. Pūci. A. Šlesers skaidri neatbildēja, vai būtu gatavs dot vietu citam, lai gan viņa politiskās karjeras sākumā jau ir bijuši tādi gadījumi laikā, kad viņš izveidoja Jauno partiju un Latvijas Pirmo partiju. «Juris Pūce vēlēšanu diskusijās mani pozitīvi pārsteidza, bet lēmumi tiks pieņemti tikai kongresā,» sacīja A. Šlesers.
«Tas ir interesanti, bet mums vispirms pašiem ir jāizvērtē vēlēšanu rezultāti. Šobrīd neesam gatavi runāt par tuvināšanos, bet mēs arī nesakām «nē», jo to nevar izslēgt,» teica J. Pūce. Viņš uzsvēra, ka LA ir labēji liberāla partija un sabiedrotos jebkurā gadījumā vērtēs pēc tā, cik saskanīgas ir partiju ideoloģijas. J. Pūce arī augstu vērtē A. Šleseru - ja neskaitot dažus neveiksmīgākus viņa politiskās karjeras momentus, A. Šlesers esot viens no spilgtākajiem cilvēkiem Latvijas politikā. «Jaunās valdības veidošanas process liecina, ka mums būs vieta politiskajā spektrā,» piebilda J. Pūce.