Vienu mazu kociņu
Tradīcija rotāt telpas ar mūžzaļajiem augiem nāk no senās Grieķijas un Romas, tur gan šādam nolūkam kalpoja olīvu un lauru koku zari, bet ziemeļnieki savukārt izmantoja egles. Tradīcijas pamatā ir ticība, ka mūžam zaļais koks ir dzīvības un veselības simbols. Katram Latvijas iedzīvotājam LVM apsaimniekotajās teritorijās svētkos atļauts nocirst vienu kociņu personiskajām vajadzībām. Droši drīkst rīkoties ceļu malās, uz stigām, grāvju malās un zem elektrotīkliem, kā arī pieaugušā mežā zem lieliem kokiem. Eglīti nedrīkst cirst citu īpašnieku mežos bez atļaujas, publiskā dabas parkā, īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas atzīmēta ar ozollapu. Taču arī valsts mežā eglīti nedrīkst cirst visur, piemēram, jaunaudzēs un jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem. Drīkst cirst egli ne garāku par trīs metriem, kuras celma diametrs nepārsniedz 12 centimetru, tā jānocērt līdz ar zemi.
Tiem, kam zaļie īkšķīši
Arvien populārākas kļūst videi draudzīgās Ziemassvētku eglītes - podiņos augošie kociņi, kas pārstādīti turpinās rotāt ne vairs istabu, bet gan mājas apkārtni. Visprātīgāk iegādāties Latvijā audzētas eglītes, jo tās būs vislabāk pielāgojušās vietējiem apstākļiem - iesaka Laima Zvejniece, va/s Latvijas Valsts meži struktūrvienības Sēklas un stādi direktora vietniece. Kad eglīte iegādāta un atvesta mājās, dažas dienas pirms novietošanas tai paredzētajā goda vietā siltā istabā, to vajadzētu paturēt kādā vēsākā telpā, lai nav ļoti krasas temperatūras maiņas. Jāraugās, lai egles sakņu kamols būtu mitrs un neizžūtu. Jālaista pēc vajadzības: ja istabā ir sauss gaiss, tad eglītei diezgan daudz gribēsies dzert. Podu, kurā aug kociņš, ieteicams ielikt kādā bļodā (līdzīgi kā puķupodiem ir apakššķīvīši jeb paliktņi) un tad laistīt tikmēr, kamēr traukā zem podiņa parādās ūdens. Ārā vajadzētu nest uzreiz pēc svētkiem, jo telpās pavadītajam laikam vēlams būt pēc iespējas īsākam. Protams, var ievērot tradīcijas un eglīti nest ārā pēc Zvaigznes dienas - 6. janvārī. Ja ziema ir barga un ārā ir -30oC, tad pirms nešanas ārā no siltas istabas eglīti vēlams paturēt kādā vēsākā verandā. Kad eglīte ir iznesta ārā, to droši ar visu podu var likt kupenā. Ja sniega nav, tad būtu labi ierakt podu zemē. Tuvojoties pavasarim, kad sniegs jau nokusis, jārūpējas, lai eglīte nestāv ar sausu sakņu kamolu - ja nepieciešams, tā ir jāaplaista. Eglīti vislabāk novietot ēnā, lai tā lēnām pierastu pie saules. Aprīļa otrajā pusē, kad zeme jau atkususi, būtu labi pēc iespējas agrāk egli izstādīt. Turpmākai augšanai eglēm labāk patiks mitrāka vieta.