Latvijas hokejisti olimpiskā turnīra pirmajā mačā zaudēja pasaules vicečempioniem šveiciešiem ar 0:1. Vienīgo ripu Simons Mozers iemeta astoņas sekundes pirms spēles beigām. Nākamā spēle piektdien pulksten 10 pēc Latvijas laika ar Čehiju.
Spēles sākuma cēliens radīja maldinošu iespaidu. No pirmā numura pozīcijām centās spēlēt Latvijas izlase, it kā mūsējiem, nevis šveiciešiem pagājušajā pavasarī būtu kārtas kaklā pasaules čempionāta sudraba medaļas. «Tāda plāna - sākumā uzbrukt - mums nebija, vienkārši spēles gaitā tā sanāca,» pēc mača norādīja Ozoliņš.
Pamazām gan viss nostājās savās vietās. Pieliekot ātrumā, iniciatīvu pārņēma Šveice. Epizodiski apliecinājās, ka treniņu iestrādes ne vienmēr darbojas spēļu režīmā. Aizsargs Georgijs Pujacs - līdzīgi kā otrdienas treniņā ar ripas atsitienu pret apmali - centās ripu izvadīt no zonas, to pārtvēra šveicietis, un savu meistarību jau nācās demonstrēt vārtsargam Edgaram Masaļskim.
Vārtsargu līnijā savukārt grūti bija izlobīt, kurā pusē ir NHL dūzis un kurā vārtsargs no Slovākijas līgas. Masaļskim darba bija krietni vairāk, un viņš patiešām glāba vairākās bīstamās situācijās. Tiesa, arī Anaheimas Ducks vārtsargs Jonass Hillars darbojās pārliecinoši.
Atrisinājums bija pavisam negaidīts. Nepilnas četras minūtes pirms spēles beigām Mārtiņš Karsums pretinieku zonā nopelnīja divu minūšu noraidījumu.
Latvijas hokejisti mazākumu izturēja, šķita, ka papildlaiks ir neizbēgams, taču tad aiz Šveices vārtiem sitienu pa rokām saņēma Lauris Dārziņš. Tiesneši neuzdrošinājās mača galotnē šveicieti noraidīt.
Kamēr Lauris, saspiedis roku padusē, slidoja uz soliņa, pretiniekiem radās pārsvars. Pēc ripas izspēles vārtu priekšā Masaļskis to atsita, bet neveiksmīgi pret aizsargu Georgiju Pujacu, no kura jau ripa ielēca vārtos (0:1).
«Spēle jau visu laiku tā arī gāja - te vieniem bija pārsvars, te atkal otri uzspieda. Viņi mūs pārspēja metienos un vairāk iemetienus uzvarēja. Tās ir tās lietas, kuras mēs varam uzlabot. Komandas sapulcē jau būs rūpīgāka analīze, kā spēlēt nākamo maču,» komandas kapteinis Ozoliņš jau skatījās nākotnē. Vēl piebilda: «Visu spēli komanda cīnījās, patiešām nežēlojot sevi, no visas sirds.» Nevar nepiekrist. Pats Sandis bija tik dziļi spēlē iekšā, ka nevarēja mierīgi nosēdēt pat uz sodīto soliņa. Ik pa laikam viņš cēlās kājās.
Papildinot kapteiņa Ozoliņa teikto, noteikti jāuzlabo ir arī spēle skaitliskajā vairākumā. Bija pārāk daudz brāķa piespēlēs, toties mazākums bija labs.
Otrajā grupas spēlē Zviedrija uzvarēja Čehiju ar 4:2.