Cilvēku dzimtas koka apzināšanā pēdējie pāris gadi bijuši ārkārtīgi ražīgi. Indonēzijas salā tika uzieti mazie cilvēciņi hobiti, tad cilvēce iepazina ļoti senu senci, tad vēl kādu mums līdzīgu būtni Āzijā un nu kārtējās ziņas saņemtas no Dienvidāfrikas Republikas. Tur Sterkfonteina alu kompleksā austrāliešu zinātnieki atraduši pārakmeņojušos galvaskausu, žokļa kaulu, dažus zobus un citus kaulus. Analīzes rāda, ka tie ir aptuveni 800 tūkstošus līdz divus miljonus gadu veci un piederējuši cilvēkveidīgai būtnei, kas nodēvēta par Homo gautengensis. Šāds nosaukums izvēlēts par godu Gautengas provincei, kur fosilijas atrastas.
Lēkājis pa zariem
Izpētot kaulus, Jaundienvidvelsas universitātes antropologa Darena Kurno vadītās komandas speciālisti noskaidroja, ka cilvēkveidīgā būtne bijusi augumā neliela - ap vienu metru. Attiecīgi arī svars neesot pārsniedzis 50 kilogramus.
Atšķirībā no cilvēka, Homo gautengensis bija ļoti garas rokas un tas palīdzējis pārvietoties pa kokiem. Sejas panti vairāk atgādinājuši mūsdienu šimpanzi, arī zobi bijuši tik plati kā pērtiķiem. Radījuma smadzenes bijušas mazākas nekā Homo sapiens, taču ne tik mazas, lai nevarētu attīstīt verbālu saziņu.
«Liekas ticami, ka H.gautengensis bija valoda, tomēr tā bija daudz primitīvāka par mūsējo. Tajā nebija kompleksu intonāciju un gramatikas, kā tas ir cilvēku valodās,» žurnālu National Geographic ar izzudušo radinieku iepazīstināja D. Kurno.
Izrakumu gaitā zinātniekiem izdevās atrast pavisam sešu būtņu mirstīgās atliekas. Lai arī vizuāli šī būtne līdzinās agrīnajiem cilvēkiem, to salīdzinoši nesenā eksistence neļauj Gautengas cilvēkus uzskatīt par mūsu tiešajiem priekštečiem. Drīzāk tie pārstāvējuši kādu atšķēlušos un paralēli eksistējošu atzaru evolūcijas kokā.
Izmantoja darbarīkus
Zinātniekus visvairāk ieintriģēja atklājums, ka senais radinieks pratis apieties ar darbarīkiem un pat sācis rotaļas ar uguni. Fosilijas tika atrastas blakus primitīviem akmens darba instrumentiem un apdegušiem materiāliem. Antropologi domā, ka akmens cirvji galvenokārt izmantoti, lai atdalītu nomedīto dzīvnieku miesu no kauliem un pārcirstu pašus kaulus. Tas bija plaši izplatīts veids, kā piekļūt kaula smadzenēm. Iespējams, kapļveidīgi darbarīki ņemti talkā, lai izraktu un sagatavotu ēšanai augus vai apstrādātu dzīvnieku ādas.
H.gautengensis lielāko daļu dienas pavadījis uz zemes, taču vajadzības gadījumā spējis paglābties no briesmām, uzrāpjoties kokos. Nav izslēgts, ka tur tas arī pārnakšņojis un ieturējis maltīti.
Papētot vienu no galvaskausiem, zinātnieki neizslēdza iespēju, ka mazie radījumi nemaz nav bijuši mīlīgi. Tie esot piekopuši diezgan tumšas lietas, piemēram, kanibālismu. Skrāpējumi uz kaula liek domāt, ka no galvas nodīrāta miesa. «Tā bija vai nu rituāla apbedīšana, vai arī kanibālisms,» tikai divus variantus pieļauj D. Kurno.
Tas gan nenozīmē, ka Gautengas cilvēki bija izteikti gaļēdāji. Viņu zobi bija piemēroti tādas pārtikas ēšanai, kas rūpīgi jāsasmalcina. Tātad arī augiem.
Misēklis evolūcijā
Paleontologus mazliet mulsina fakts, ka fosilijas atrastas reģionā, kas tiek dēvēts par vienu no cilvēces šūpuļiem. Proti, vietā, kur pamatā dzīvojuši moderno cilvēku priekšteči - gan pērtiķveidīgie australopitēki, gan arī mums līdzīgākas vēlīnās sugas.
Vēl jo dīvaināku šo atradumu dara tas, ka Gautengas cilvēka smadzenes bija vairāk attīstītas nekā tajā pašā laika posmā dzīvojošā Australopithecus sediba, kas tiek uzskatīts par savienojošo posmu cilvēku evolūcijas līnijā starp australopitēkiem un uz divām kājām stabili staigājošajiem Homo erectus. Ja abas sugas patiešām vienā laikā apdzīvojušas vienu teritoriju, tad teorētiski vājākajai vajadzēja izzust. Taču tā nav noticis un tas mudina D. Kurno domāt, ka sugu klasifikācijā ir kāda kļūda, vēsta vortāls Discovery News. Iespējams, pirmsākumos Homo sugu daudzveidība bija krietni plašāka un modernais cilvēks izcēlies no vairākām.
Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta paleontologs Freds Spūrs National Geographic skaidro, ka mulsinošās situācijas pamatā ir niecīgais izpētes materiālu daudzums. Kaulu fragmenti neļauj izgatavot pilnīgu skeletu, tāpēc nav īsti skaidrs, kam ar Gautengas cilvēku ir tuvāka radniecība.