Biribā, biribo, biribābo!
Un paceļas sarkana telts, pūšas sarkani baloni, apkārt ņirb jauni cilvēki sarkanos krekliņos un no visām pusēm nāk uzpucēti ļaudis stīviem smaidiem. Daži grib palikt anonīmi, kā bijušais Rīgas municipālpolicijas priekšnieks Geduševs, citi velk no azotes uzvārdu kartītes - Regīna Ločmele, Baiba Rozentāle, Jeļena Koncevaja, Viktors Paškovs… kungs uz Bundžu Jāni skatās šķībi - ko tur pierakstot, vai tik sarakstus cietumam negatavojot, ko? Lai nu piedodot, viņam tāds miliča tvēriens, tas esot joks. Jau minētā Rozentāles kundze gan aicina visus dzīvot draudzīgi. Tik daudz draudzības, cik pēdējā laikā, viņa sen neesot baudījusi. Pārmetumi? Ko jūs! Varbūt tajos bargajos gados, kad viņa glāba veselības nozari. Tad jā, dažs neapzinīgāks arī izlamājis, bet nu jau sen tikai draudzība vien… nu, par ko sūdzaties? - tas jau pienākošajam kungam, iespējamam vēlētājam, jo…
Jo mēs atrodamies Saskaņas deputātu kandidātu tusiņā Rīgas centrā pie 13. janvāra ielas autobusu pieturas. Otrdienas vakars, īsi pēc sešiem. Kandidātu un jauno censoņu ievērojami vairāk nekā vēlētāju. Vienīgi kāda nervoza kundze aizelsusies stāsta, cik tālu Dombrovskis visu esot Rīgā nolaidis - gaiss slikts, mašīnu daudz, kokus izcērt, visur bardaks un dzērāji… - jā, jā, briesmīgi - solidāri sēro Saskaņas kandidāte. Gar telti smaržo vietējie saulesbrāļi, kuri pieprasa balonus (nesīšot saviem bērniem). Elektorāta treniņbikšu atzars arī turpat vien blakus. Bukletus neņem, nieks tur vien esot (nieka vietā citas metaforas), zirdziski nozviedzas un - ei, bļ.. ģesjatka pošla (desmitais tramvajs!!!) aizrikšo uz pieturu.
Mazliet tālāk kautrīgāks Saskaņas kandidāts izmēģina laimi pie jauniem zēniem - nu, par ko tad balsos?
- Es, ē.. es jau nē, man tak 12 gadu.
- Vai! Un tu tik liels izaudzis! Nu, un ko tad vecāki, ko tad tie?
- Nu… man jau liekas, ka viņi nemaz neiet…
- Ai, tas gan nav labi, vajag iet un balsot, vot par šito te (mājiens uz telti)… nu bet kā pašam? Kā vispār?
- Neko tā, viss normāli, ai, ziniet, es laikam skriešu…
Un tur jau, plati smaidot, mūžīgais Boriss Cilevičs. Kāds prieks Bundžas kungu esot redzēt!
- Nu, valdībā būsiet?
- Skatīsimies. Mēs jau uz jebkuriem nosacījumiem nemaz neiesim. Tikai uz godīgiem.
- Pats kļūtu par ministru, teiksim, izglītības ministru?
- Kādēļ izglītības? Man ir pietiekama pieredze ārlietu vadīšanai, tas būtu adekvāti…
- Re, ka Vienotība ar Merkeli draudzējas… Jums būs Putins? Medvedevs?
- Ah, tas ir primitīvi! Mums būs Šulcs (jādomā - Eiroparlamenta prezidents, sociāldemokrāts Martins Šulcs).
- Kur tad viņš jums būs? Avīzē?
Nē, nē, tas esot sekli. Vēl neesot pienācis laiks stāstīt, kā un kur Šulcs būšot, bet būšot noteikti. Tas jau tikai loģiski, jo Saskaņa esot īstākā Eiropas sociāldemokrātija. Latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda? Nu, protams, mēs tak vienmēr par to… Referendums? Nu…. nu tas bija tāds emocionāls mirklis, jo neņēma mūs valdībā… un es jau nemaz neparakstījos.
Kopējā Saskaņas pasākuma diagnoze? Tieši tāda, kuru sagaida konkurenti gan no vienas, gan otras puses - IELAISTA, STRAUJI PROGRESĒJOŠA PAŠPĀRLIECINĀTĪBA.