Laime sastingst svilpodama, un jo skaļāka čūkstēšana, jo interesantāka forma! Visinteresantākais ir šīs laimes nolasīšana sveces ēnā. Birst asprātības, katram gribas komentēt kaut ko oriģinālu. Reiz mana kursa biedrene izlēja divus riņķus. Visi teicām - kā gredzeni uz kāzu mašīnas. Patiešām, ap Jāņiem viņai bija kāzas!»
Taču reiz Dacei un ķekatniekiem sanācis bēdīgi. Pēc ķekatošanas visi nolēmuši ne tikai liet laimes, bet veikt ekstrēmu nākotnes zīlēšanu. Tas sācies kā joks - meitenes nolēmušas paskatīties spogulī. Kā vēstīts rakstos, nosēžoties starp diviem spoguļiem, varot redzēt nākamo dzīvesbiedru. Visu veikušas, kā rakstīts drukātos avotos. Viss esot sagatavots precīzi - sveces, spoguļi, ūdens glāzes, gredzens, daži afirmācijas vārdi...
Pie spoguļiem nosēdusies visdrosmīgākā. Meičas sākušas runāties, smieties un pat zirgoties, sak, sak: «Redzu garu, slaidu gaišmati ar melnu kurpi vienā kājā...»
«Otrā - zirga kāja!» kādai pasprucis. Un šajā brīdī drosminiece pie spoguļiem nobālējusi. Sākusi skatīties spogulī - kā nez ko ieraudzījusi - un bija manāmi satraukta. Pielēkusi kājās, teikusi, ka visi šitie māņi jābeidz, viņa iešot mājās. Atmosfēra bijusi saspīlēta. Dace gājusi kopā. Taču arī viņai drīz kājas palikušas stīvas - nonākot pilsētas ielu krustojumā, viņas uzrunājis smīnošs garš, slaids gaišmatis ar vienu melnu kurpi kājās. Atliek tikai minēt, kāda viņam bija otrā kājā, jo, pieminot šo gadījumu, abas liecinieces apklust un pārmet krustu. «Ar zīlēšanu jāuzmanās, tie nav joki!» atzīst Dace.