Pārsteigumu nebūs
Uzņēmumi, kuri izmanto dabasgāzi, ir labvēlīgā situācijā, jo šogad tās tarifs ir vēsturiski viens no zemākajiem, Dienai skaidro Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente, SIA Salaspils siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita. Viņas teiktais saskan ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Rolanda Irkļa izteikumiem LNT raidījumā 900 sekundes. Gāzes tirgus atvēršana notiks nākamā gada aprīlī, kad sezona ies uz beigām, bet brīvā tirgus iekustēšanos I. Bērziņa-Veita prognozē apmēram divu gadu laikā. Arī šķeldas cena ir stabila, jo bijušas vairākas siltas ziemas un uzņēmumiem veidojušies šķeldas uzkrājumi. «Nostabilizējušies piegādātāji, un cenu lēcieni nav bijuši. Noteikti lielu pārsteigumu nebūs,» ir pārliecināta I. Bērziņa-Veita. A/s Latvijas gāze savu turpmākā tarifa prognozi sola publicēt tuvākajās dienās.
Dabasgāzes tarifa kritums ļāvis samazināt siltumapgādes tarifu arī citviet. SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētājs Valdis Vītoliņš Dienai skaidro, ka pēc jaunās biomasas katlumājas atvēršanas Kauguros šā gada jūnijā no kopējā uzņēmuma kurināmā bilances šķelda aizņem 60%. V. Vītoliņš, kurš ir arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis, uzskata, ka kopumā Latvijā situācija ir stabila un vairākas pašvaldības ir izmantojušas iespējas nomainīt fosilo kurināmo ar atjaunojamajiem resursiem, par Eiropas fondu naudu uzbūvējot šķeldas katlumājas. Jau minētajai katlumājai Kauguros kopējās izmaksas bija 6,5 miljoni eiro, no tām Kohēzijas fonds sedza 2,6 miljonus eiro, bet pārējais bija Jūrmalas siltuma ieguldījums.
Iekrājušies parādi
Viens no zemākajiem siltumenerģijas tarifiem ir Rīgā - 40,68 eiro par megavatstundu bez PVN. A/s Rīgas siltums pārstāve Linda Rence saka, ka šāds tarifs ir zemākais no visām republikas nozīmes pilsētām, kā arī par 23% zemāks nekā Tallinā un Viļņā. Šā gada augustā tarifs bija par 15% zemāks nekā pērn šajā laikā. Ja dabasgāzes cena nekāps, šāds tarifs galvaspilsētā paliks septembrī un oktobrī. I. Bērziņa-Veita atgādina, ka Rīgas siltums kā liels gāzes patērētājs saņem gāzi par salīdzinoši zemāku cenu nekā citi uzņēmumi. Daudz vairāk par megavatstundu jāmaksā Saulkrastu un Zvejniekciema iedzīvotājiem - 69,98 eiro bez PVN. SIA Saulkrastu komunālserviss direktors Guntars Ozoliņš skaidro, ka ir samērā maz lietotāju, kurināts tiek ar kokskaidu granulām, Zvejniekciemā arī ar malku un akmeņoglēm. Vai tarifu varēs samazināt, pateikt varēšot pēc iepirkuma procedūras septembra beigās. Kurināmā cena samazinoties tikai pēdējo divu gadu laikā, toties elektroenerģijas cena aug, tāpēc tarifi lielākoties stāv uz vietas, stāsta G. Ozoliņš. Viņaprāt, situācija būtu labāka, ja siltumtīkliem pieslēgtu arī skolu ēkas un sporta halli, kur ir autonomā apkure.
Salīdzināt siltumapgādes tarifus visā valstī ir diezgan sarežģīti, jo atšķiras kurināmā veids, trases garums, investīcijas. «Bieži vien cena atspoguļo nesakārtotību vai pat politisko situāciju pašvaldībā,» norāda I. Bērziņa-Veita. Taču zīmīgi, ka neviens no siltumapgādes uzņēmumu pārstāvjiem neuzskata, ka parādnieki būtu liela problēma. Lielākoties ir vairāku gadu laikā uzkrājušies parādi, bet tiem nav tendence augt. Piemēram, Rīgas siltuma klienti uzņēmumam ir parādā kopumā ap diviem miljoniem eiro, taču šogad parādu atmaksas procents esot labāks nekā pērn. Saulkrastos parādi pagājušajā sezonā bijuši ap 8% no siltuma apgrozījuma. Par stabilu situāciju Jūrmalā sauc V. Vītoliņš, sakot, ka nomaksāts tiek ap 95-98% rēķinu, bet parādi velkoties līdzi no krīzes laika. Salaspilī ir līdzīga situācija - uzņēmuma bilancē uzkrājušies seni parādi kopš 2011. gada un to atgūšana saistīta ar tiesvedību, savukārt pašlaik Salaspils siltumam parādnieku ir ļoti maz un parāda summa - ap 1000 eiro. I. Bērziņa-Veita arī uzslavē pašvaldību, kas palīdz norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.