Turpretim politiķi un eksperti tajā saredz līdzību ar apvienības Par labu Latviju! veidošanu pirms 10. Saeimas vēlēšanām, kā arī E. Repšes domubiedru Dana Titava un Edgara Jaunupa vēlmi atgūt ietekmi, kuru viņi zaudējuši.
Arī Latvijas faktu direktors A. Freimanis atmin, ka D. Titavs un E. Jaunups «Jaunajā laikā pārstāvēja pelēko zonu, bet tagad savu ietekmi šajā zonā ir zaudējuši». Otra dibinātāju grupa esot cilvēki, kuriem interesē lēmumu pieņemšanas vide un kuriem ir savas biznesa intereses. Taču esot cilvēki, kas uz viņiem skatās nopietni, un nevarot nepamanīt, ka «kaut kādi kuluāru darbi ir notikuši», sacīja sociologs. Uzņēmējiem, kas dibināja biedrību, neesot plānu stāties partijā.
Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis, kurš ilgi pārstāvēja tā dēvēto Aivara Lemberga opozīciju, ir finansiāli atbalstījis Vienotību. Sazvanīts ārzemēs, O. Berķis teica, ka jaunajai biedrībai vēlas palīdzēt ar savu pieredzi. Uz vaicāto, vai viņš ir vīlies Vienotībā, ja meklē jaunas iespējas, O. Berķis atbildēja: «Es neesmu vīlies. Un Dombrovskis [Valdis] ir pelnījis vislielāko ordeni, bet valdība pārāk maz uzmanības velta attīstībai.» Negatīvi noskaņots pret Vienotību neesot arī Ainārs Ščipčinskis, kurš veidojis vairākas Vienotības vēlēšanu kampaņas un palīdzējis arī nesen, gatavojoties tautas nobalsošanai par Satversmes grozījumiem. Viņš biedrībā saredz iespēju brīvāk un atklātāk runāt par valsts attīstībai būtiskiem jautājumiem, jo partijas, domājot par saviem reitingiem, to nevarot atļauties. A. Ščipčinskis uzskata, ka E. Repše ir līderis, savas valsts patriots, kura teiktajā ieklausās un kuram ir svars. Jaunajā biedrībā vēl ir uzņēmēji Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis un Uldis Mierkalns, kā arī LETA valdes priekšsēža vietnieks Agris Strautnieks un juriste Baiba Fromane.
Tāpat kā E. Jaunups, arī E. Repše ir Vienotības biedrs. Partijas ģenerālsekretārs Artis Kampars teica, ka pēc paziņojuma par biedrības dibināšanu E. Repše piezvanījis un apliecinājis, ka neplāno no partijas aiziet. A. Kampars arī ir pārliecināts, ka «partijas finansiālo bāzi nevar ietekmēt daži sponsori, jo Vienotība nav bijusi atkarīga no dažiem ziedotājiem». Viņš atgādināja, ka partijas no šā gada saņems valsts budžeta finansējumu. Vienotībai tas ir ap 86 000 latu gadā. Arī premjers V. Dombrovskis ir pozitīvi vērtējis E. Repšes lēmumu atgriezties sabiedriski politiskajā dzīvē, ziņo BNS. Kamēr biedrība nav pārtapusi par partiju, neesot pamata lemt par politiķa izslēgšanu no Vienotības. Kā zināms, vienlaikus nav iespējams darboties divās vai vairāk partijās.
A. Freimanis uzskata, ka jaunā biedrība ir «izaicinājuma signāls Vienotībai». Tomēr ir politiķi, pēc kuru domām, tā ir izveidota, lai «nograuztu Valdi Zatleru un viņa partiju». Ja tāds patiešām ir plāns, tas var atsaukties uz valdības stabilitāti, jo ZRP ir Vienotības partneris valdībā. Medijos arī rakstīts, ka, iespējams, ne bez dažu Vienotības cilvēku ziņas no ZRP tika atšķelts Klāva Olšteina «sešnieks» dienu pirms Saeimas sanākšanas, jo K. Olšteins bija E. Jaunupa politiskais domubiedrs.
K. Olšteins Dienai sacīja, ka martā plāno dibināt savu biedrību un viņš negatavojas pievienoties E. Repšes organizācijai, bet tajā pašā laikā uzsvēra, ka noskaņots sadarboties ar daudzām organizācijām, kurām rūp ekonomiskā attīstība. A. Freimanis pieļauj, ka jaunais spēks varētu mēģināt konkurēt arī ar Rīgas vicemēra Andra Amerika topošo partiju Gods kalpot Rīgai, kuru drīzumā paredzēts dibināt uz LPP/LC Rīgas nodaļas bāzes. Bija politiķi, kuriem E. Repšes pieteikums atgādināja «tipisku politbiznesa projektu, kura iespējamais nolūks ir centieni apvienot progresīvos krievus ar latviešu daļu», kā sacīja kādas valdības partijas pārstāvis. Tādā gadījumā tas varētu mazināt arī Saskaņas centra ietekmi. Ja biedrībai Latvijas attīstībai līdzās tiks dibināta partija, tad tajā esošo cilvēku reputācijas dēļ tai nav redzams politiskais potenciāls, aģentūrai LETA savukārt teikusi Providus pētniece Iveta Kažoka.