Iespējams, ka līdzīga vienotības sajūta pārņēma arī tos rīdziniekus, kas uz vēl neesošajiem Brāļu kapiem pavadīja pirmos trīs kritušos latviešu strēlniekus 1915. gada oktobrī. Tāpat kā 1988. gadā, arī toreiz vēl trīs gadi bija jāgaida, līdz realitāti ieguva doma par neatkarīgu Latvijas valsti, bet kolektīvajā apziņā kaut kas bija sakustējies.
Par atskaites punktu ņemot pirmos apbedījumus, var rēķināt, ka šogad svinēsim Rīgas Brāļu kapu simtgadi, un var sacīt, ka tā ir organiska Latvijas vēstures sastāvdaļa. Svarīgi paturēt prātā, ka tā ir arī Latvijas saimnieciskās domāšanas vēstures sastāvdaļa. Visi zinām, ka Brāļu kapu ansamblis tapis, izmantojot galvenokārt Allažu šūnakmeni - unikālu materiālu, kas bija iegūstams šeit pat, mūsu dzimtajā zemē. Būtu nedaudz zaimojoši, ja piemiņas vietu tiem, kuri stāvēja un krita par Latviju, nāktos izveidot ar materiālu, kas nācis no svešām zemēm.
Diemžēl šūnakmens ir stipri pakļauts klimata un gaisa piesārņojuma ietekmei, turklāt atradnes izsīkušas. Mūsdienās, kad Rīgas pieminekļu aģentūras pārraudzībā notiek Brāļu kapu ansambļa restaurācija, speciālistiem nācies un joprojām nākas saskarties ar nopietniem izaicinājumiem: kā un ar ko aizvietot neglābjami laikazoba saēstos elementus, kā un ar ko dziedēt rētas. Kā cilvēks, kura darba ikdiena visciešākajā veidā saistīta ar vietējo būvmateriālu ražošanu, esmu patiešām lepns un gandarīts, ka mūsu kompānija prot un spēj dot reālu ieguldījumu Latvijas nacionālās svētvietas atjaunošanā un uzturēšanā. Mēs esam gatavi strādāt arī citu tautai nozīmīgu objektu kvalitatīvā rekonstrukcijā un restaurācijā.
Kopumā gan dažkārt ir sajūta, ka ikdiena ar saviem lokālajiem, nereti īstermiņa uzdevumiem un risinājumiem mūs daudzus atsvešina. Kopības sajūta, vēlme visiem kopā strādāt Latvijas labā ir trausla, to tiecas nomākt ikdienas sarežģījumi un pretrunas.
Nav aiz kalniem Latvijas valsts simtgade. Aicinu visus, kam dārga mūsu valsts, kas jūt sevi piederīgu šai zemei, iespēju robežās pakļaut savas tagadnes rūpes lielākam mērķim - savai valstij, tās pilnvērtīgai pastāvēšanai arī nākamajā simtgadē. Īpaši gribu vērsties pie kolēģiem, kas darbojas būvmateriālu ražošanā un celtniecībā. Visā Latvijā ir vietas un būves, kuru vēsturiskā, kultūras un simboliskā nozīme ir svarīga mūsu pašapziņai, mūsu piederībai savai dzimtajai zemei. Ņemsim tās savā aizgādībā, kopīgi meklēsim veidus un paņēmienus, kā sakopt, atjaunot, izglābt no pazušanas. Neviens darbs, ko darām vispārības labā, nav par zemu vērtējams.
*a/s Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs