Arī citi _Dienas_ aptaujātie valsts pārvaldēs nekautrējās norādīt uz VAS trūkumiem - nesaprotamajiem vērtēšanas kritērijiem un to, cik viegli ar jaunieviesto sistēmu ir manipulēt.
Brīvu vietu nav
L. Straujuma par valsts sekretāri RAPLM strādā kopš 2006. gada, bet pirms tam sešus gadus šādu amatu ieņēmusi Zemkopības ministrijā. Treknajos gados viņa saņēmusi 2800 latu mēnesī, bet šobrīd atbilstoši jaunajai sistēmai drīkst saņemt līdz 1715 latiem. Apvienotajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) valsts sekretāra amatu turpmāk ieņems Guntis Puķītis, kurš VM valsts sekretāra amatu ieņem jau gandrīz 15 gadus. Citu brīvu valsts sekretāra vietu šobrīd nav, tādēļ L. Straujumai piedāvāts ieņemt valsts sekretāra vietnieka amatu VARAM, kas VAS ierindots divas mēnešalgu grupas zem viņas līdzšinējā amata. Tāpēc viņa pat teorētiski vairs nevarēs saņemt tikpat, cik līdz šim, kaut gan, apvienojot ministrijas, nekrītas ne viņas kvalifikācija šim darbam, ne valsts dienestā nostrādātais laiks. RAPLM valsts sekretāre nav vienīgā no ierēdņiem, kuriem nākas saskarties ar šādām problēmām.
Zane (vārds mainīts), kura pēdējo triju gadu laikā ieņēmusi dažādus amatus Izglītības un zinātnes ministrijai pakļautajās iestādēs, Dienai stāstīja, ka no nākamā gada tiks noformēta citā amatā un viņas alga tāpēc kritīsies par vairāk nekā 250 latiem jeb vairāk nekā trešdaļu, kaut arī pienākumi saglabāšoties apmēram tādi paši. Savukārt Jānis (vārds mainīts), kurš strādā muzejā, jau pirms aptuveni gada pārcelts zemākā mēnešalgu grupā. Kaut arī teorētiski viņš pašlaik strādā pavisam citā profesijā, praktiski viņa pienākumi un vajadzīgās kvalifikācijas mainījušās neesot.
Neskaidrības, kā mēra
Kaut arī no pirmā acu uzmetiena sistēma šķiet ļoti vienkārša - ir 16 mēnešalgu grupas, kurās cilvēkus iedala atbilstoši amatam -, patiesībā viss ir daudz sarežģītāk. Piemēram, personāla vadības speciālists var tikt iedalīts no sestās līdz 13. mēnešalgu grupai atkarībā no viņa amata apraksta. Turklāt mēnešalgu grupas tiek sīkāk iedalīta sešās kvalifikācijas pakāpēs, kurās personu iekļauj, ņemot vērā viņa kvalifikācijas vērtējumu un valsts dienestā nostrādāto laiku. Kvalifikācijas pakāpes tiek pārvērtētas reizi gadā.
Katrai mēnešalgu grupai atbilst noteikts minimālais un maksimālais algas apmērs, tāds noteikts arī kvalifikācijas kritērijam, paverot plašas interpretācijas iespējas.
Zane nezina, kurā mēnešalgu grupā viņa ir iedalīta, un to neesot mācējušas pateikt arī viņas kolēģes, kurām jautājusi, taču viņa uzsver, ka, par spīti sīkajam iedalījumam grupās un pakāpēs, ierēdņu algas dažādās valsts iestādēs joprojām esot ļoti dažādas.
«Cilvēks, kurš pie mums bija novērtēts ar zemāku kategoriju, citur ir novērtēts ar augstāku - tas ir tīri subjektīvi,» viņa skaidro. Līdzīgās domās ir L. Straujuma: «Robežas [starp maksimālo un minimālo algu] katrai grupai ir diezgan plašas, un ir diezgan lielas atšķirības starp ministrijām - bagātākas ministrijas cilvēkiem ar vienādu amatu liek lielāku algu, bet ministrijas, kurām līdzekļu mazāk, - mazāku,» viņa skaidro. RAPLM valsts sekretāre to īpaši asi izjūtot tieši tagad, jo VM ierēdņu vidējās algas izrādījušās daudz zemākas nekā RAPLM.
«Es esmu pilnīgi drošs, ka alga kādos 80% gadījumu vai pat vairāk neatbilst tam, ko tu dari reālajā dzīvē,» sūkstās Jānis. Viņš arī nemaz nezina, kurā kategorijā un grupā pašreiz ir iekļauts, un viņam neesot ne mazākās nojausmas, kā alga tiek aprēķināta. Viņš domā, ka tas, ka ieviesta sistēma, nav nekas slikts, tikai izpildījumam bijis jābūt labākam.