«Distance bija tiešām ļoti grūta - sniegs tik dziļš, ka bija jābūt tiešām augstam meistarības un sagatavotības līmenim. Krita pat viena no līderēm, un varu apstiprināt, ka nobrauciens bija tiešām iespaidīgs - pat uz sekundes desmitdaļu aizvēru acis, bet noturējos. Sniegs bija mīksts un «putra» līdz potītēm, tāpēc vajadzēja atrast balansu,» pēc finiša trasi Latvijas žurnālistiem raksturoja olimpisko spēļu debitante Dauškāne.
Ņemot vērā sezonas rezultātus un treniņu apstākļus, kādi ir Latvijas slēpotājiem, nebija iemesla cerēt uz labākiem panākumiem mūsu sportistu izpildījumā. Piemēram, Jānis Paipals pirmo reizi karjerā slēpo tik augstu kalnos, lai gan 1500 metru virs jūras līmeņa ir viduskalne, nevis augstkalne... Katrs izdarīja to, ko varēja - augstāk par jostas vietu neuzlēca, bet latiņu noturēja sev atbilstošā augstumā.
Dauškāne pirms sacensībām mērķēja atpalikt no uzvarētājām pēc iespējas mazāk. Viņas uzdevums bijis zem 20 sekundēm, kas būtu bijis ļoti labi. Tas gandrīz arī izdevās - norvēģietei Maikenai Fallai zaudētas 21,83 sekundes.
Distanču slēpotāji piefiksēja pirms tam jau saistībā ar biatlonu dzirdētās runas par to, ka uz trases tika bērtas ķimikālijas sniega cietināšanai. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, taču mulsina fakts, ka testa kalnā, kas paredzēts, lai sportisti varētu izvēlēties piemērotas slēpes un smēres, cietinātājs netiek kaisīts, un Dauškāne uzskata, ka tas nav īsti korekti. Tiesa, viņa uzsvēra, ka slēpes slīdējušas ļoti labi.
Arī abi Latvijas slēpotāji atzina, ka trase bijusi ļoti smaga un ka bijuši tuvu kritienam. Tas arī saprotams, jo sacensību gaitā teju katrā slēpojumā krita arī favorīti un līderi, kuri vēl vairāk «izšķīdināja» sniegu beigās slēpojošajiem sportistiem.
Trešdien distanču slēpotāji atpūtīsies, bet trešdien un ceturtdien savus pēdējos startus Soču olimpiskajās spēlēs piedzīvos Dauškāne un Paipals, kuri piedalīsies klasikā.
Liepiņš gatavojas startam arī 50 kilometru distancē.