Tādu bēdīgu ainu par Ķīnas tirgotājiem pēc 2008.gada vasaras spēlēm zīmēja britu laikraksts The Times. Tūkstošiem cilvēku atvilinājušā pasākuma vienīgais ieguvums izrādījās spēļu laikā iztirgotās preces, pakalpojumi un pārtika. Pēc tam viss nostājās savās vietās, apliecina arī citi aptaujātie tirgotāji.
Kad olimpieši aizbrauca, nevajadzīgas izrādījās arī grandiozās celtnes, kas apbūra skatītājus ar vērienu. Jau ilgi pirms atklāšanas ceremonijas cilvēki visā pasaulē apjūsmoja par Putna ligzdu nosaukto režģveidīgo stadionu. 423 miljonus dolāru vērtā sacensību vieta ir pasaulē lielākā tērauda konstrukcijas celtne, diemžēl kopš olimpisko spēļu beigām tai nav pielietojuma. Ķīnieši nav spējuši sarīkot tik apjomīgus pasākumus, lai pienācīgi noslogotu stadionu. Patlaban tajā ierīkots ziemas izpriecu parks un aprīlī, iespējams, notiks rokkoncerts. Pēc tam tā vietā varētu tikt būvēts tirdzniecības centrs un iespaidīgās sporta celtnes ar 91 tūkstoti skatītāju vietu dienas būs skaitītas, ziņo laikraksts New York Times, nodēvējot šo par vienu no skumjākajiem sliktas plānošanas paraugiem.
Arī Atēnās pēc 2004.gada spēlēm daļa sporta kompleksu ir pamesti, bet Sidnejas Olimpiskā stadiona būvniecība sāka atmaksāties tikai pēc četriem gadiem, regulāri rīkojot izpārdotus austrāliešu futbola un regbija mačus.