Amatpersonu runās atspoguļojās arī sarežģītā politiskā situācija, kādā Latvija sagaida 2014. gadu - gan neziņa par jauno valdību, ko konkrētāk un asāk vērtēja Valsts prezidents, gan gaidāmās Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas. V. Dombrovskis ir premjers, kurš šajā amatā bijis visilgāk, bet viņš ir pirmais, kurš gadumijā uzrunā ļaudis kā Ministru prezidents, kas ir atkāpies no amata. V. Dombrovskis neizmantoja iespēju šo runu iezīmēt arī kā sava veida atvadīšanos no amata. Tiesa, vēl arī nav zināms, cik ilgi viņš tajā būs.
Jaunās valdības veidošana arvien vairāk līdzinās gājienam pa labirintu, kurā nevar saredzēt izeju, sacīja Valsts prezidents A. Bērziņš. Viņš uzsvēra: «Pretēji sabiedrības savstarpēji atbalstošajai noskaņai smagajās novembra dienās uz politiskās skatuves notiek gluži citādi procesi - savstarpēji apvainojumi, aizvainojumi, mēģinājumi pakāpties uz drupām, lai iegūtu sev politiskas dividendes.» A. Bērziņš aicināja ar citām acīm paraudzīties uz savu valsti un cilvēkiem līdzās un saprast, ka tikai kopā, uzticoties un atbalstot citam citu, «mēs varam celt patiesi stipru Latviju».
A. Bērziņš joprojām uzskata, ka «Zolitūdes traģēdija ir smags noziegums, kas varēja notikt tikai vairāku nepieļaujamu un nepiedodamu likumsakarību dēļ». Tāpēc tiek gaidītas atbildes, kāpēc tas varēja notikt, kam par to jāatbild, atrodot ne tikai vainīgos, bet arī saprotot iemeslus, lai novērstu šādu situāciju iespējamu atkārtošanos nākotnē. Zolitūdes traģēdija bija uzsvērta arī premjera V. Dombrovska runā. Viņš 21. novembri, kad, sabrūkot Maxima veikalam, «noziedzīgas bezatbildības dēļ zem betona blokiem izdzisa cilvēku dzīvības», nosauca par vissmagāko šā gada dienu, kurā īpaši svarīgi bijis sajust vienam otra plecu. Premjers pateicās visiem, «kas nepalika malā šajā traģiskajā brīdī, glābējiem par pašaizliedzību, līdzcilvēkiem par atbalstu cietušajiem un bojāgājušo tuviniekiem».
Augstās amatpersonas aizvadītajā gadā saskatīja arī gaišo, kā pirmo minot Dziesmu un deju svētkus, «kas sasauca kopā Latvijas tautu no pilsētām un novadiem, no Eiropas un pasaules, lai apzinātos mūsu garaspēku un varēšanu», teica V. Dombrovskis. «Līdzās Dziesmu svētkiem notika arī vairāki citi pasākumi, lai vienotos idejās un rīcībā, kas vērsta uz Latvijas nākotni,» savukārt teica A. Bērziņš. Viņš kā nozīmīgu minēja Pirmo pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu.
Premjers atgādināja, ka jau trīs gadus Latvija ir ar straujāk augošo ekonomiku starp Eiropas valstīm, vidējā alga tautsaimniecībā ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, bezdarbs samazinājies divas reizes, pēckrīzes periodā ir radīts ap 70 000 jaunu darba vietu. «Vienmēr esmu uzskatījis, ka mēģinājumi dzīvot pāri saviem līdzekļiem ne tikai grauj valsts reputāciju, bet ir arī ekonomiski un sociāli neizdevīgi,» sacīja V. Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka valstī nevar pieļaut sabiedrības noslāņošanos, un novēlēja veidot Latviju par zemi, kur katrs jūtas piederīgs, drošs par savu un sev tuvo cilvēku šodienu un rītdienu. Valsts prezidenta runā pirms vēlēšanām izskanēja atgādinājums, ka «politisko partiju rašanās un izzušanas skola ir bijusi pietiekami skarba, lai cilvēki skaidri saprastu, kam var uzticēties un kam ne». Prezidents uzskata, ka māka skaisti runāt vairs nav tas, pēc kā vēlētājs vērtē kandidātus, un ir pārliecināts, ka sabiedrība ir gudrāka, «nekā dažs labs to iedomājas redzam».