Kādā materiālā par Irānu uzdūros vietējo anekdotei. Pie garīdznieka atnāk vīrs un žēlojas par sadzīves apstākļiem - dzīvoklis maziņš, sieva dusmīga utt. Garīdznieks iesaka... nopirkt govi. Pēc nedēļas atkal klāt un vaimanā - nekādu uzlabojumu nav, jo govs radot dzīvoklī tikai papildu neērtības. Garīdznieks rekomendē govi pārdot. Pēc nedēļas atkal klāt, un nu gan apmierināts - sieva priecīga par govs aizvākšanu un nervus nezāģējot. Aizkadrā paliek fakts, ka dzīvoklis lielāks tā arī nav kļuvis... Īsi sakot, tipisks gadījums, par kuru mūsu platuma grādos, arī lietojot fekāliju tēlu, saka: nāks lielāki..., iepriekšējie aizmirsīsies.
Brīžiem ir sajūta, ka līdzīgu taktiku izvēlējusies mūsu politiskā vara. 11. Saeimai beidzot darbu, kolēģi apkopojuši parlamenta šī sasaukuma nepadarīto. Kādi ir iegansti, kurus min uzrunātie politiķi? Minētā problēma esot ļoti sarežģīta. To, kas nav kustināts desmit (15, 20...) gadu, tik ātri nemaz nevarot sakārtot. Vadoties pēc šādas loģikas, jo ilgāk kāds jautājums tiek marinēts, jo dzelžaināks alibi - «jautājums nav kustināts vienpadsmit (12, 13...) gadu, ko jūs gribat?!». Tas nozīmē, ka kādā brīdī Latvijā būs problēmas, kas nav kustināmas, jo tās, redz, nav risinātas piecdesmit gadu. Savukārt problēmas sarežģītības piesaukšana ir vēl absurdāka - var tikai šausmināties, iztēlojoties, kas notiktu, ja līdzīgi pret savu darbu izturētos, piemēram, mediķi.
Tāpēc būtu jauki, ja tautas priekšstāvji nevis vingrinātos izmocīta skatiena pilnveidošanā TV kameru priekšā, bet savam darbam piemērotu tos pašus principus, kas funkcionē citās profesijās. Ķirurgs nepamet iesākto, ja operācija ieilgst, grāmatvedis strādā arī brīvdienās, ja deg utt. Ja parlaments noteic, ka šis likumprojektu apjoms ir jāpieņem pusgada laikā, tad, dārgie draugi, ir tāda lieta kā ārkārtas plenārsēdes. Sasauciet tās ne tikai ceturtdienā, bet arī otrdienā vai piektdienā - tik, cik nepieciešams. Ja tiek apgalvots, ka piektdienās nu gan nevar, jo tad deputāti tiekas ar vēlētājiem, tad gan jau vēlētāji kādu piektdienu pārdzīvos, ja tikšanās vietā viņu pārstāvji izdarīs kādu būtisku darbu līdz galam. Ja, pēc jūsu (deputātu) domām, biežāk aizķeršanās ir izpildvaras pusē, tad kam tad izveidots īpašais ministriju parlamentāro sekretāru institūts? Šie cilvēki saņem algu, lai abi varas atzari strādātu efektīvā sazobē.
Politiķiem būtu noderīgi neaizmirst, ka viņu darbs ir tāds pats kā citu profesiju pārstāvjiem, - ir jābūt kādiem nomērāmiem rezultātiem, savukārt formālie regulējumi (nostrādātās stundas utt.) nav piesaucami par alibi tam, kāpēc rezultāti netiek sasniegti.