Elektroenerģijas tarifu pieaugums jāskata kontekstā ar iespējamo pieaugumu pārvades tarifos un sadales tarifos, ņemot vērā pašreiz veiktās un plānotās investīcijas projektā Kurzemes loks, sadales sistēmas atjaunošanā, drošības joslu apkopē, kā arī viedās uzskaites (smart metering) ieviešanā.
Eiropas Savienības Direktīva 2009/28/EK, kas nosaka Latvijai mērķi sasniegt 40% AER saražotās enerģijas īpatsvaru gala patēriņā 2020. gadā, var nebūt pietiekams, pamatots arguments Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem maksāt pietiekami lielu OIK elektrības rēķinos. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aplēsēm 2012. gadā obligātā iepirkuma ietvaros iepirkta elektroenerģija par vairāk nekā 207 miljoniem latu (t. sk. 132,9 miljoni latu izmaksāti virs tirgus cenas), bet drīzumā būtu jāpieaug no AER ražotās enerģijas apjomam, kas vēl vairāk var paaugstināt OIK elektroenerģijas tarifā. Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nenovēršami būs jautājums, par kādu cenu tiek sasniegti Eiropas noteiktie AER īpatsvara mērķi.
Konceptuāli AER lietderība ir iespēja aizstāt no fosilajiem resursiem ražotu enerģiju, tādējādi arī nodrošinot paredzamu cenu, jo, samazinoties fosilo resursu rezervēm, būtu jāpieaug to cenai un AER enerģijai šis cenas pieaugums būtu jālīdzsvaro. Taču šis ieguvums praksē tomēr ir tāla nākotne. AER nozarei jāparāda, ka tai ir būtiskas priekšrocības drīzumā, proti, ar AER var tikt sasniegta enerģētiskā neatkarība no fosilo resursu tirgu svārstībām un var tikt radīta reāla konkurence par elektroenerģijas piegādi tuvu gala patērētājam.
Valdībai jāīsteno rīcība, kas neierobežotu Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju. Proti, lieli OIK maksājumi var iedragāt Latvijas uzņēmēju spēju ražot cenas ziņā konkurētspējīgu produkciju. Esošā atbalsta mehānismu sistēma, kas balstīta uz feed-in tarifu modeli ar obligātu enerģijas iepirkumu par paaugstinātu cenu, ir neparedzama un var radīt elektrības tarifa nekontrolēta pieauguma risku, ja būtu jāiepērk arvien vairāk koģenerācijā un no AER ražotā enerģija.
Atbalsta mehānismiem jābūt ierobežotiem laikā ar pārejas nosacījumiem atbalsta līmeņa samazināšanai, kā arī jāievieš iepirkumu sistēma, kas mudinātu ražotājus domāt par maksimāli lēti un efektīvi saražotu enerģiju. Tas var nozīmēt feed-in tarifu sistēmas nomaiņu vai papildināšanu ar izsoļu iepirkumu vai netiešu atbalsta mehānismu (piemēram, nodokļu atlaižu) plašāku izmantošanu. Izmaiņu veikšanas gadījumā svarīgi izvērtēt citu valstu pieredzi AER atbalsta pārskatīšanā, lai izmaiņas veiktu, ievērojot gan investoru, gan patērētāju intereses.
Atbalsta politikai jāpietuvina AER nozare brīvā tirgus principiem, jo galvenais faktors elektrības izmantošanā gala patērētājiem ir un būs cena.
* Ernst & Young Baltic vadības konsultāciju departamenta direktors