Vai zaļā domāšana tev ir tuva?
Kad manam bērnam bija 16 gadu, viņa man bieži aizrādīja, ja veikalā pirku produktus, kas fasēti plastmasā. Ak, kungs, planēta aizies bojā! Savukārt es visu pērku tāpat kā saldējumu - izvēlos to, ko gribu, nevis to, kas nav iepakots. Taču, ja zaļie zirnīši ir gan metāla, gan stikla burciņā, izvēlos stikla trauku, jo nākamajā gadā tajā var likt zapti. Arvien vairāk domāju par dabas tīrību un ekoloģiju. Austrumu preču veikaliņos var nopirkt sandala ziepes. Tās ir veģetārās ziepes, ar kurām var labi nomazgāties. Es vairs nelietoju kosmētiku. Ar minimālu kosmētikas lietošanu, tā saukto dabisko efektu, ir tāpat kā ar aprasinātiem produktiem - tā ir mānīšanās, izlikšanās, ka produkts ir labāks, svaigāks. Mana pārliecība: ja krāsojies, tad spilgti, lai var redzēt, lai nav mānīšanās. Es nedzenos pēc jaunības, jo zinu, ka vecums nekur nepaliks, atnāks, cīnies pret to vai necīnies ..
Kā kļuvi par veģetārieti?
Agrāk mammai palīdzēju darboties kafejnīcā, un viņa mani katru rītu sūtīja uz Centrāltirgu pirkt gaļu. Tur ļoti uzskatāmi redzēju dzīvnieciņus - skaistām acīm, garām skropstām, sakārtus uz āķiem. Toreiz sāku aizdomāties par to, ko stūķēju vēderā. Nu jau vairs arī zivtiņas neēdu - tās taču arī mokās, slāpst. Lai gan gaļu neēdu jau 17 gadu, sevi par īstu veģetārieti neuzskatu, jo pankūku mīklā olu iejaucu. Zinu, ka dzīvnieki tiek audzēti, barojot tos ar komplekso barību. Savukārt putniem, lai tie neslimotu, dod antibiotikas. Kas gan var būt veselīgs gaļā?! Man ir 43 gadi, un tāpēc vien, ka gaļu neēdu, neesmu sačākstējusi. Ēšanai jābūt svētam procesam. Mūsu ģimenē rīta svētais brīdis ir auzu pārslas. Kad man ir labs garastāvoklis, brokastu pārslām pieberu klāt arī klijas. Kad liderīgs - beru pārslas pienā, bet parastā darbdienā vāru ūdenī.
Kā modes māksliniece attiecas pret humpalām?
Man pret humpalām ir dalītas jūtas. No vienas puses, saudzējot resursus, tās būtu ieteicams pirkt. No otras puses, humpalas ir cita cilvēka neveiksmīgi nopirkts apģērbs, un viņš to atdod labdarības misijai. Tās atsūta uz Latviju, un mēs par lētu naudu ejam un pērkam. Taču ir jādomā, kur, kā un kam tērēt naudu, jo nauda ir mūsu darba sviedri. Tāpat jāatceras, ka viss, ko valkājam, iespaido mūs. Neesmu pārliecināta, ka piederu tiem cilvēkiem, kuri ieiet humpaliņās un izvēlas to gaišo apģērba gabaliņu, kas piederējis brīnišķīgam cilvēkam. Es uzskatu, ka apģērbs jāpērk tāds, kādu ir prieks nēsāt ilgi, lai vēlāk tas nav jānodod humpalās.
Kādās domās esi par sporta aktivitātēm?
Neesmu pārliecināta, ka, enerģiski kustoties, var pagarināt dzīves ilgumu. Tāpēc, lai nenodarītu pāri savam organismam un kustības nepārforsētu, piemēram, trenažierzālē, izvēlos dabiskas kustības: pa pilsētu staigāju kājām vai minos ar velosipēdu. Man pat ir nopirkti vairāki lietussargi, jo pie mums bieži līst. Arī sabiedrisko transportu izmantoju maz. Mums ir vabolīte, bet ar to braucam tikai brīvdienās.
Šķiet, tu esi ļoti emocionāla...
Jā, esmu ļoti emocionāla, bet kas gan es būtu, ja manī nevirmotu emocijas? Patiesībā esmu ļoti laimīga. Nekas tā neuzlabo garastāvokli kā apziņa, ka tevi mīl un ka tev ir, ko mīlēt. Labsajūtu uzlabo arī atbrīvošanās no dusmām. Es esmu daudz piedevusi. Visgrūtāk bija piedot mammai, jo tos, kurus mīlam un tie, kuri mums ir vistuvāk, uz tiem ļaunu prātu turam visilgāk. Taču, iedomājoties sevi otra cilvēka vietā, piedot ir pavisam viegli. Protams, kādreiz esmu arī saskumusi un bēdīga, bet sūros brīžus mēģinu īsināt, samierinoties ar notiekošo. Par visu taču neesmu atbildīga. Laimīgs cilvēks arī mazāk slimo, un es slimoju ļoti maz. Patiesībā vienīgās zāles, kuras vienmēr ir mājās un kuras es atzīstu, ir citrosepts.
Vai tu viegli spēj atteikties no baudām?
Pirms daudziem gadiem pēc sparīga jaunā gada sagaidīšanas atvēru acis un jautāju sev: vai tiešām mana brīnišķīgā, mana vienīgā dzīve būs tāda? Nē taču! Sapratu, ka kaut kas jāmaina. Zinu, ja manas smadzenes apzinīgi izdomā kādu ideju, man nav problēmu to realizēt. Padomju laikā daudz runāja par kodēšanu; toreiz nesapratu, kas tas ir. Izrādās, kodējot nekādas ampulas neiešuj - cilvēkam pašam ar savām smadzenēm jāspēj atrisināt problēmas. Tas ir skaisti - iekodēties uz labām lietām! Ja agrāk šķita, ka šampanietim un liķierim ir laba garša, tagad esmu pārliecināta, ka pilnības garša ir ūdenim. Vairs arī nesmēķēju. Biju kaislīga ūdenspīpes lietotāja. Nu mājās vairs nav nevienas.