Šāda noskaņa, otrajā plānā atstājot problēmas, piemēram, koristu masveida ģībšanu ģenerālmēģinājumā un tai sekojošo gājiena atcelšanu, valdīja preses konferencē, kurā tika apkopoti svētku sasniegumi. Tomēr, kad pēc slavinājumu stundas žurnālistiem bija iespēja uzdot jautājumus individuāli, parādes smaidus nomainīja manāma nervozitāte un nogurums.
Lietus piederas svētkiem
Jau minētais G. Ceplenieks uzteica dziedātājus, kuri spējuši tikt galā ne tikai ar vokālo sniegumu, bet arī īstenot režisores Mirdzas Zīveres un horeogrāfu idejas. Otrs noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols atzina, ka sākumā šķitis - programma būs grūta, taču kopkoris skanējis kvalitatīvi, un koncerts izskanējis «ļoti brīnišķīgi». Satiekot bērnus, no viņiem starojis «nerimstošs smaids un milzu enerģija». Kad vēlāk Diena lūdz abus diriģentus komentēt, vai tiešām dziedātājiem nav bijusi pārslodze, G. Ceplenieks uzsvēra, ka uzņemas atbildību par mēģinājumiem un to dēļ pārslodze nav bijusi. Sestdien starp pirmo mēģinājumu un ģenerālmēģinājumu bijušas sešas stundas atpūtai. Vaicāts par agro celšanos, lai paspētu uz rīta mēģinājumu pusastoņos, diriģents izteicās, ka tā ir bijis visos dziesmusvētkos, lai atpūta būtu dienas vidū, kad saule ir viskarstākā. Savukārt par to, kā dalībnieki pavada atpūtai domātās stundas un vai viņi kārtīgi paēd un kā pavada naktis, virsdiriģenti atbildību uzņemties nevar. «Kopmēģinājumu garums bija tāds pats kā novadu mēģinājumos - divarpus stundas. Bērni pie šāda mēģinājumu garuma ir pieraduši,» norādīja E. Vītols.
Pozitīvos aspektus svētku norisē uzsvēra arī Deju svētku deju lielkoncerta Līdz varavīksnei tikt mākslinieciskā vadītāja Inga Pulmane. Viņai ir gandarījums, ka izdevies viss, kas iecerēts, īpaši izceļot interesanto Reiņa Suhanova scenogrāfiju. «Slodze kā vienmēr pamatīga. Dejotāji zināja, uz ko nāk, jo bija visam gatavi,» izteicās I. Pulmane, piebilstot - ja nebūtu lietus, nebūtu svētku. «Laukumā bija labākie no labākajiem. Deju horeogrāfija kļūst arvien sarežģītāka, un lielā sāpe ir, ka daudzi palika zem svītras un netika uz svētkiem,» atzina virsvadītāja.
Lēmums bez dokumenta
Kad savstarpējā komplimentu dāļāšana bija sasniegusi augstāko punktu, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile pavēstīja, ka gribot izjaukt preses konferences līgano gaitu un uzsvērt, ka vismaz 50 bērnu noģībšana noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumā ir bijusi ārkārtas situācija, kas attiecīgi tikusi risināta. Vēlāk, kad Diena mēģināja noskaidrot, vai gājiens atcelts ar oficiālu rīkojumu, no ministres teiktā varēja noprast, ka šāda dokumenta nav, jo lēmuma pieņemšanas brīdī par to nav bijis domāts.
Arī svētku izpilddirektore Agra Bērziņa Dienai izteicās, ka gājiens uzskatāms par oficiāli notikušu. Jautājums par gājiena statusu nav tik nenozīmīgs, kā varētu šķist, jo, ja tas oficiāli skaitītos atcelts, svētku rīkotājiem varētu nākties taisnoties kontrolējošajām iestādēm, kāpēc maksāta nauda, piemēram, par gājiena apskaņošanu. Lūgta komentēt neoficiālu informāciju, ka gājiena atcelšana bijis ministres vienpersonisks lēmums, viņa precizē, ka sanāksmē domas dalījušās puse uz pusi, un viņas balss bijusi izšķirošā, pieņemot lēmumu par gājiena atcelšanu.
Savdabīga situācija veidojās ar galvaspilsētas kolektīviem. No vienas puses, Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs neatcēla rīkojumu par transporta ierobežojumiem un ielu slēgšanu gājienam. taču pašas Rīgas kolektīviem netika piešķirts transports nokļūšanai uz gājienu un neoficiāli izskan, ka kādas amatpersonas pat aizlieguma formā norādījušas, ka gājienā iet nedrīkst, ko daudzi kolektīvi respektēja.
Arī A. Bērziņa sakās dzirdējusi, ka strikts aizliegums bijis, taču nevar komentēt, kas tādu izteicis. «Vienojāmies, ka visas iesaistītās institūcijas strādā un darbu nepārtrauc, ņemot vērā, ka daudzi kolektīvi bija aizbraukuši mājās ar domu atgriezties uz gājienu, un informācija par tā atcelšanu varēja tos nesasniegt,» izteicās A. Bērziņa.
Bērniem vairāk jāsporto
«Runāt par 500 ģībušajiem nav nekāda pamata,» komentējot sociālajos tīklos izplatījušos neprecīzo informāciju, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece Renāte Pupele. Pēc viņas teiktā, ģenerālmēģinājumā ģībuši ap piecdesmit bērnu. Lai novērstu līdzīgu situāciju nākotnē, būtu aktīvi jāstrādā ar pašiem bērniem, pievēršot viņus aktīvākām sporta nodarbībām, skolā un ģimenē uzmanību pievēršot veselīga dzīvesveida propagandai. Vairāki bērni nav bijuši saģērbušies atbilstoši samērā vēsajam laikam, tāpat viņi nav ēduši piedāvātās pusdienas, asinīs nokrities cukura līmenis. Notikušā masveidīgums bijusi zināmā mērā emocionāla ķēdes reakcija. Mediķu priekšlikums ir nākotnē svētkiem piesaistīt arī cilvēkus, kas sniegtu psiholoģisko atbalstu bērniem, tāpat vajadzētu rīkot seminārus pavadošajām personām.
Savukārt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns izteicās, ka liela daļa policijas darbinieku ikdienā neesot bijuši redzami, taču kopumā situācija ir bijusi mierīga un notikuši tikai trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti svētku dalībnieku autobusi, taču šajās avārijās cilvēki nav cietuši.
Divi cilvēki pie skolām aizturēti par neadekvātu rīcību, bet trim svētku dalībniekiem pazuduši mobilie telefoni.