Nacionālajā operā finanšu audits atklājis visādas nekārtības naudas lietās jau no XIX gadusimta beigām. Nekārtības esot visur kur, tādēļ nemaz tik viegli nav parādīt, kur konkrēti.
Kopumā rodas iespaids, ka lasītāju, klausītāju, skatītāju nevajadzēja aizkavēt ar tik gariem serpentīniem, bet vienkārši uzrakstīt «viss ir slikti». Līdzīgi savulaik kompaktajam līdzjutēju pulciņam, kurš staigāja līdzi savam Operas elkam visādās pieņemšanās un citās dzeršanās, ar prieku blējot - divas kājas slikti, četras kājas - labi vai līdzīgi.
Nu pēc audita rādītāju publiskošanas parādās pulciņš citu aktīvistu. Aiz restēm, aiz restēm! - dzird saucam. Beidzot taisnība uzvarēs. Papildu uzbudinājumu izraisa fakts - atceraties, ka Operas direktora atlaišanai pēc dažām dienām sekoja kultūras ministres uzticības zaudēšana ar attiecīgām sekām. Vienīgi ritmā nesanāk sauciens - Dombrovski, atkāpies!
Gan tāpēc, ka pēc zilbēm nekožas tik labi kā Grende - atkāpies, gan tāpēc, ka fakts jau noticis. Arī savulaik bijušajai Kultūras ministrijas valsts sekretārei Zvidriņas kundzei uzlikto disciplinārsodu par nepamanītām kļūmēm Operas lietās tiesa lēmusi par nepareizu. Ko nu? Jātiesā tiesa?
Ir jau tā, ka tagad dīvaini izklausās savulaik Operas finanšu direktora Matuta kunga teiktais, cik briesmīgā stāvoklī VIŅI XIX gadsimtā Operu pārņēmuši, bet jaunajiem saimniekiem tā tiek nodota IZCILĀ finanšu stāvoklī.
Tomēr konsultants aicinātu nesteigties ar skaļu aurošanu un roku dzelžu iepirkumu. Pievērsīsim uzmanību audita glāstošajam valodas stilam.
No teksta var saprast, ka runājam… nē, ne jau par šķērdēšanām, nesaimnieciskumiem, noziedzībām… runājam par nepilnībām, kas savukārt var novest (bet var arī nenovest) pie nekorektumiem. Kurš ir pilnīgs? Neviens nav pilnīgs. Nu, Viens it kā esot, bet tur nav veikts audits.
Finanšu pētniekiem par atzinību jāteic, ka materiāls gluži labs - uzrakstīts lieliem burtiem uz dažādu krāsu lapām. Gandrīz katrā rindkopā kāda nepilnība uzrādīta.
Tomēr svarīgākais, vismaz kā to redz no publikācijas Dienā, atrodams ne tik daudz audita ziņojumā kā Operas pārstāves piezīmēs.
Pirmais signāls ieskanas jau norādē, ka grāmatvedības programmas nav 70 gadus atjaunotas, tātad - nepilnīgas. Vajag jaunas. Precīzāk - vajag naudu. Naudu!
Uzņemtas nekorektas nākotnes saistības. Nu, lai izpildītu apsolījumus algu nolīdzināšanai uz augšu, vajag naudu. Naudu!
Bet ko tad ar pieļautajām nepilnībām?
Varbūt kāds, skatlogos raugoties un krodziņos iegriezdamies, aizstaigās līdz KNABam ar papīru žūksni. Īpaši ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku. Un ar to arī viss beigsies.
PAREIZAIS VIEDOKLIS. Iepriekšējais Operas priekšnieks naudu valstij vienkārši prasīja. Citādi «kina ņe buģet» (latv. - būs jākaunas Eiropas priekšā).
Tagad naudu prasīs uz audita pamata. Tas ir pilnīgi cits līmenis.
Viens no Latvijas Otrās neatkarības sākuma lielbarokļiem, piedodiet, lielpārdokļiem grāmatu tirgū bija kādas kundzes Noras Heidenas pamācību gabals Kā apmierināt sievieti ik reizi un likt viņai lūgt vēl.
Pārdomājot iepriekš teikto, mēs varētu saņemties uz grāmatu Kā apčakarēt valsti ik reizi un likt viņai dot vēl.
Jānoskaidro, cik Heidenas kundzei būtu jāmaksā par virsraksta daļēju izmantošanu. Te noteikti valstij būs jālūdz nauda. Nauda!
Konsultants labprāt pieslēgtos ar savu pieredzi un padomiem. Atbildēs, protams, pasūtītājs.