Kopumā septiņās kategorijās šogad konkursam tika pieteikti 149 darbi - gandrīz par 50 procentiem vairāk nekā pērn. Katru sadaļu izvērtēja cits starptautiskās žūrijas sastāvs. Nominanti kategorijā Interjera dizains tika vērtēti trīs apakškategorijās: biroji, sabiedriskās telpas un dzīvojamās vides telpas. Gada balvu interjera dizainā žūrija piešķīra birojam Open Ad (Zane Tetere, Elīna Tetere, Kārlis Lauders) par atvērta tipa interjeru birojā Greenhouse.
Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja mākslas zinātniece Ilze Martinsone, kura bija interjera dizaina vērtētāju pulkā, saskatījusi divas raksturīgas iezīmes. Pirmkārt, vairākos darbos telpai bez ierastajiem atskaites punktiem - funkcionālās vajadzības, stilistiskā noformējuma vai dekoratīvos paņēmienos tulkotā stāsta par iemītniekiem - dots arī kāds lielāks virsuzdevums. «Tāds, piemēram, bija projekts ar gaismu caurlaidīgām sienām un mēbelēm, kur gaisma un dabas radītā ēnu rotaļa ienāk telpā kā noteicošā sastāvdaļa,» viņa saka. Otra tendence, kas nav kvantitatīvi izvērsta, taču ir sociāli būtiska - sērijveida dzīvokļu noformējums. «Kvalitatīvas vides radīšana plašās telpās un ar neierobežotiem līdzekļiem ir pagātnes parādība, patlaban sabiedrībai svarīgāki ir ekonomiski risinājumi. Šo aktualitāti ilustrē arī tas, ka daudzi projektu pieteicēji aprakstos uzsvēruši Latvijā ražotu izstrādājumu klātbūtni.»
Vides dizaina darbi tika skatīti fasāžu un vides objektu apakškategorijās. Par labāko šajā sadaļā tika atzīta Cēsu pils parka rekonstrukcija, autors - Guntars Jansons. Gada labākais rūpnieciskais dizains pieder Aldim Circenim par ķeblīša dizainu Bloom. Šajā kategorijā tika izvērtēti ražotu produktu un produktu paraugu dizaina pieteikumi.
Balva modes aksesuāru dizainā piešķirta Ilizanei Grīnbergai par somu kolekciju Lielpilsēta NY. Labākā fotodizaina autors ir Mihails Ignats ar fotosēriju Vertikāles mobilizācija, grafiskā dizaina kategorijā - Ingūna Elere, Tatjana Raičiņeca, Holgers Elers, kuri izveidojuši A4 formāta piezīmju bloku - uzkodu trauku.
Par neformālā dizaina objektu konkursa TU Rīga atzītākajiem autoriem kļuvuši Arturs Analts un Rūdolfs Strēlis (rotējošie Naudas trauki), kā arī Visvaldis Asaris (projekts Gaismas māksla industriālajā vidē Rīgas brīvostā).