Tieslietu ministrijas (TM) statistika liecina, ka pašlaik atkarībā no procesa veida tiek atlikta katra trešā vai ceturtā tiesas sēde. Lai šādu kavēšanos samazinātu, Saeimā jau apstiprināti un 1. jūlijā stāsies spēkā vairāki grozījumi Kriminālprocesa likumā, tiek lemts arī par izmaiņām Administratīvā procesa un Civilprocesa likumā. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) cer, ka ar grozījumu palīdzību tiesāšanās visā Latvijā saprātīgos termiņos varētu atgriezties divu gadu laikā. Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Judins (Vienotība), kurš bija arī Kriminālprocesa likuma grozījumu referents, gan ar slavas dziesmu dziedāšanu nesteidzas. Viņš norāda - kaut ļoti apjomīgi, šie grozījumi «problēmu absolūti neatrisina, tie ir tikai mazi soļi pareizajā virzienā». Jāpiebilst, ka ierēdņu prātos briest arī radikālākas izmaiņas tiesās, kuras līdz likumam gan vēl nav nonākušas. Civillietās ir pieņemts konceptuāls lēmums atteikties no Augstākās tiesas Civillietu palātas no 2019. gada, līdzīgi kā tas tiek darīts krimināllietās. Savukārt administratīvās tiesas, kas nu jau ieguvušas nelāgu slavu kā visvairāk pārslogotās un tādējādi lēnākās, vispār varētu atteikties no trešās tiesu instances.
Kamēr juristi strīdas un meklē risinājumu, jāpiebilst, ka šis jautājums nav tikai teorētiski juridisks jautājums, kas skar atsevišķus cilvēkus. Piemēram, ekonomists Andris Strazds intervijā Dienai teica, ka varam nesapņot par ekonomikas izrāvienu un strauju kopprodukta pieaugumu, kamēr neesam atrisinājuši tiesu operativitātes jautājumus, jo bez tā nevar uzskatīt, ka pie mums ir sakārtota uzņēmējdarbības vide. Lēna Temīda maksā naudu. Mums visiem.