Pirmdien TB/LNNK konferencē tika izvērtētas divas iespējas - startēt Saeimas vēlēšanās kopā ar Jaunā laika (JL), Pilsoniskās savienības (PS) un Sabiedrības citai politikai (SCP) veidoto apvienību Vienotību vai ar atsevišķu sarakstu, ko pieļauj TB/LNNK līderis Roberts Zīle. Viņš tic, ka tas ir iespējams, piedāvājot Latvijai kā ES dalībvalstij atbilstošu modernu nacionālo politiku un atjaunotā veidā - sociāli ekonomisko programmu. Decembrī vajadzēja notikt kārtējam TB/LNNK kongresam, kas ir pārcelts uz pavasari. Arī tas nav labs signāls, lai gan juridiski iespējams - pēdējais kongress notika pavasarī, kad grozīja statūtus, lai Gaidis Bērziņš pēc ministra amata zaudēšanas varētu palikt valdē, kurā bija kā ministrs. Citas partijas neatsakās no kārtējiem kongresiem, ar vēlēšanām saistītos jautājumus paredzot skatīt pavasarī ārkārtas kongresos.
Neaicināti apvienībā
«Mūs neviens īsti nav aicinājis apvienībā,» atzīst R.Zīle. Viņam un vietniekam G.Bērziņam, kurš plašu apvienību uzskata par labāko risinājumu, gan bijušas vairākas sarunas ar JL un SCP politiķiem. Taču Pilsoniskās savienības valde ir nolēmusi neatbalstīt TB/LNNK iesaistīšanu apvienībā līdz tās dibināšanai martā, Dienu informēja PS valdes locekle Ilze Viņķele, kura savulaik bija TB/LNNK. Vienotības dibināšanā piedalīsies JL, PS, SCP un Sarmītes Ēlertes domubiedru grupa. Pēc tam esot iespējama TB/LNNK politiķu iekļaušana Vienotības kandidātu sarakstā JL kvotā, pieļāva I.Viņķele. JL līderi ir apstiprinājuši vēlmi apvienībā redzēt arī tēvzemiešus, uz ko labvēlīgi raugās arī SCP. R.Zīle skeptiski vērtē veidu, kādā piedāvājums izskan, un arī atzina, ka TB/LNNK ir jāsaņem skaidra atbilde, ka Vienotība neveidos kopīgu valdību ar Saskaņas centru, kas sadarbību padarītu neiespējamu. Tāda atbilde nav saņemta. Edgars Jaunups (JL) nesen Dienai par agrāk pieļauto sadarbību ar SC tagad teica, ka «tas vairs nav aktuāli».
Gluži vieni tēvzemieši tomēr nav, viņi ir kopā ar ideoloģiski radniecīgo Visu Latvijai! (VL) - abu partiju pārstāvji 11.novembrī kopā gāja uz Brāļu kapiem un 18.novembrī devās lāpu gājienā, vakarā tēvzemiešu birojā arī kopīgi uzdziedājuši. VL iesāktajai parakstu vākšanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz visas tautas vēlētu Valsts prezidentu, TB/LNNK biedri atbalstu sniedz tikai individuāli. Partija viedokli par projektu nav noformulējusi. R.Zīle sadarbībā ar VL arī vēlas, lai tās darbība nebūtu pārāk radikāla un neradītu grūtības Eiropas kontekstā.
Vadītājs Briselē
EP deputāti Sandra Kalniete (PS) un Ivars Godmanis (LPP/LC) atšķirībā no R.Zīles uzskatīja, ka partiju nevar vadīt no Briseles, un vairs nav tās vadībā. R.Zīle godprātīgi apmeklē koalīcijas sēdes un cienīgi prezentē partiju mediju diskusijās. Viņš, visticamāk, būs arī TB/LNNK premjera kandidāts. Taču R.Zīle nekandidēs Saeimas vēlēšanās, lai gan tieši viņa kandidēšana, dažuprāt, varētu nodrošināt TB/LNNK iekļūšanu Saeimā. Viņu vislabprātāk savā sarakstā redzētu arī Vienotība. Ja EP deputātu piesaka Saeimas vēlēšanās, viņš zaudē mandātu, un to R.Zīle nevēlas, lai gan pēdējā laikā nākoties saskarties ar kolēģu līdzjūtīgo attieksmi, ka viņš pārstāv valsti ar tik bēdīgu slavu.
Kāds tēvzemietis savulaik R.Zīli nodēvēja par galma politiķi, un, iespējams, viņam varētu būt grūti nolaisties uz zemes, lai melnā darbā sakārtotu partiju. Tajā vairs nav jūtama degsme, kāda ir partneriem no Visu Latvijai!. Vēl nesen dažiem šķita, ka partijas labā aktivizēties gatavs ir vairs tikai Juris Dobelis. Citi domā, ka vecajai politiķu gvardei, kurā ir arī viņš, vairs nevajadzētu kandidēt vēlēšanās. Taču tieši J.Dobelis ir spilgtākais TB/LNNK pārstāvis piecu deputātu Saeimas frakcijā un arī veido iespaidu par TB/LNNK. Viņam varētu būt arī atbalstītāji partijas elektorātā. Par to domājot, Dzintars Rasnačs valsts valodas nostiprināšanai ierosina paredzēt, ka no 2011.gada septembra mācības 1.klasē tiktu sāktas tikai valsts valodā. G.Bērziņš savukārt piedāvāja izvērtēt savas kļūdas un publiski tās atzīt.