Viņas neatlaidību cīņā par meitas aizgādības tiesību atjaunošanu un tiesāšanos ar Rīgas bāriņtiesu (RB) Diena aprakstīja jau iepriekš, un sagadījās, ka apelācijas sūdzības izskatīšana Ineses ģimenes lietā notika dienā, kad RAT apciemoja nelūgti viesi - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvie darbinieki. Tieši viņi, pēc Ineses domām, bijuši novērotās izrādes viesrežisori.
«Tas, ko es redzēju, - tā nav nekāda tiesa!» sieviete raksturo sēdi, kurā tika skatīta viņas laulības šķiršanas lieta, kopmantas sadale un bērna ikdienas aizgādības tiesību jautājums. «Ap pulksten desmitiem, brīdī, kad argumentēju manis iesniegtos pierādījumus, tiesas zālē ienāca kāda sieviete un iedeva [tiesnesei] Ilzei Celmiņai lapiņu, pēc kuras izlasīšanas viņas sejas izteiksme izmainījās. Tiesnese parādīja lapiņu abiem pārējiem sastāva tiesnešiem Madarai Ābelei un Valdim Vazdiķim, visi savā starpā klusi apspriedās, un I. Celmiņa izsludināja 15 minūšu pārtraukumu. Ejot garām tiesas zāles galā sēdošajai RB loceklei [kura tur bija ieradusies pārstāvēt bērna intereses] Tamārai Andrejevai, I. Celmiņa ko klusiņām viņai noteica. Arī viņa sēdēja kā ar karstu ūdeni aplieta.»
Tiesneši izgājuši no zāles, un pēc mirkļa Inese viņiem sekojusi: «Skatos, stāv I. Celmiņa, manāmi satraukta runā ar V. Vazdiķi un M. Ābeli. Pamanījusi mani, I. Celmiņa [kolēģiem] pateica, ka ies uz savu kabinetu. Ābele ar Vazdiķi ieskrēja blakus kabinetā, bet pēc brīža iznāca ārā, M. Ābele mantiju bija nomainījusi pret mēteli un devās prom.» Tomēr pēc noteiktā pārtraukuma tiesnešu sastāvs atgriezies sēdes zālē, un, pēc Ineses teiktā, visi acīmredzami nervozējuši. «I. Celmiņa pajautāja bāriņtiesas pārstāvei un [manam] vīram, vai viņi iepazinušies ar manis iesniegtajiem dokumentiem un vai tiem piekrīt. T. Andrejeva piekrita tikai vienam, pārējos [tiesnese] atmeta man atpakaļ, jo vīrs iebilda. Radās iespaids, ka viņš ir kaut kāds galvenais noteicējs.»
Tad tiesnese izsludināja iepriekš neplānotu četru stundu pārtraukumu, taču, tā kā Inese noteiktajā laikā neesot varējusi ierasties, viņa uzrakstījusi iesniegumu, lūdzot bez viņas līdzdalības lietu neizskatīt, taču tiesas sastāvs to neņēmis vērā. Inese atklāj, ka rezultātā spriedums bijis viņas vīram pilnībā labvēlīgs un pašu galveno - meitas ikdienas aizgādības tiesības - Inese nav ieguvusi, jo viņai par labu liecinošie dokumenti, tostarp meitas skolotāju atsauksmes, pēc tiesneses konsultēšanās ar pretējo pusi neesot tikuši ņemti vērā.
Ārkārtas situācija
Pēc sievietes domām, tiesas sēdē novērotais liecina, ka uz Temīdas kalpiem bāriņtiesas lēmumu apstrīdēšanā nevarot paļauties, to ilustrējot gan tiesnešu tramīgums, iespējams, uzzinot par KNAB kratīšanu viņu darbavietā, gan viņas iesniegto pierādījumu noraidīšana par labu bāriņtiesai un viņas vīram, kurš, kā Diena jau vēstīja, ne reizi vien licis Inesei noprast, ka piekukuļojis RB darbiniekus, lai sievietei tiktu pārtrauktas bērna aprūpes tiesības un ikdienas aizgādība nonāktu viņa pārziņā. Minētā iemesla dēļ tiesneses I. Celmiņas iespējamā sačukstēšanās ar bāriņtiesas pārstāvi tikai vairojusi Ineses neticību godīga iznākuma iespējamībai.
Ilze Celmiņa, kura par tiesnesi strādā kopš 2003. gada un RAT pilda arī kolēģijas priekšsēdētājas pienākumus, sarunā ar Dienu noliedz, ka īsi pēc izsludinātā pārtraukuma būtu sačukstējusies ar bāriņtiesas pārstāvi. Tomēr citas Ineses aprakstītās epizodes viņa atzīst, sniedzot tām savu skaidrojumu.
Zīmīti uz viņas galda tiesas sēdē nolikusi viņas palīdze, un tā vēstījusi vien to, ka vajadzīga vadības konsultācija, bet KNAB ierašanās tur neesot bijusi pieminēta: «[Par to] uzzinātu tajā brīdī, kad ienācu savā kabinetā un priekšsēdētājas palīdze man paziņoja, ka ir [ieradies] KNAB. Tur bija jānozīmē tiesnesis no Civillietu tiesu kolēģijas, kas kā novērotājs piedalīsies kratīšanā. To nevar izdarīt neviens cits, to varu tikai es. (..) Pēc tam kad atgriezāmies [tiesas zālē], varbūt mana izteiksme arī nebija ļoti smaidīga un ar dzīvi apmierināta, jo tā ir ārkārtas situācija, kad KNAB ierodas tiesā.» Vaicāta, ar ko bija saistīta garāka pārtraukuma izsludināšana īsi pēc sēdes atsākšanās, I. Celmiņa norāda, ka to noteikusi vajadzība pārliecināties par visiem lietā iesniegtajiem pierādījumiem un sagatavot jautājumus procesa dalībniekiem. To, ka pēkšņais pārtraukums izsludināts KNAB kratīšanas dēļ, I. Celmiņa noliedz.
RAT pārstāve Inta Šaboha apstiprina tiesneses Madaras Ābeles pārģērbšanos jeb mantijas nomaiņu pret mēteli īsajā pārtraukumā - tas noticis tāpēc, lai izietu uzsmēķēt.
Normas vienos vārtos
Ineses pārmetumus tiesai, ka viņai labvēlīgi pierādījumi neesot pievienoti lietai, I. Celmiņa komentē, ka tie tikuši iesniegti ļoti vēlu un otra puse ar tiem neesot iepazinusies. To, ka pēc dokumentu izlasīšanas Ineses vīrs un bāriņtiesas darbiniece gandrīz visus «izbrāķējuši» un tiesnese tos atdevusi Inesei atpakaļ, I. Celmiņa pamato ar noteikumu, ka pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus un aizstāvēt savu viedokli: «Otrai pusei ir tiesības iebilst, un tad tiesa, vadoties pēc procesuālajiem apsvērumiem, var pievienot vai nepievienot [pierādījumus lietai]. Pretējā gadījumā otra puse teiktu, ka esmu pārkāpusi viņas tiesības izteikties par šiem pierādījumiem.» Inese norāda, ka viņai iespēja izteikties par otras puses iesniegtajiem pierādījumiem nemaz netika dota.
«Nevaram runāt par lietu, kas vēl atrodas tiesvedībā, un šobrīd iesniegta kasācijas sūdzība un lieta atrodas Augstākās tiesas Senātā. Ja Augstākā tiesa uzskatīs, ka šie [Ineses] argumenti ir pamatoti un esam nepareizi piemērojuši procesuālās normas, pārkāpjot pušu līdztiesības principu, šis spriedums tiks atcelts un lieta tiks izskatīta atkārtoti,» norāda I. Celmiņa.
Bāriņtiesu lektore
Publiski pieejamā informācija rāda, ka tiesnesei Ilzei Celmiņai ir kāda saistība ar bāriņtiesu darbiniekiem - viņa vada bāriņtiesu darbinieku apmācību. Piemēram, pirms diviem gadiem viņa uzstājās Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas konferencē Mārupē, stāstot par bāriņtiesu atzinumiem tiesā, savukārt šā gada aprīlī viņa pati vadīs semināru Pagaidu aizsardzība pret vardarbību ģimenē bāriņtiesu darbiniekiem; dalības maksa vienai personai tajā ir 42 eiro. I. Šaboha norāda, ka tiesnesei noslēgts autoratlīdzības līgums ar Latvijas Pašvaldību mācību centru, tas nozīmē, ka par bāriņtiesu darbinieku apmācību I. Celmiņa saņems atalgojumu. Vai nerodas interešu konflikts, ņemot vērā, ka tiesneses pārziņā ir ar bāriņtiesu lēmumiem saistītas tiesvedības, bet tajā pašā laikā viņa apmāca šo iestāžu darbiniekus?
Tieslietu ministrijas pārstāve Ksenija Vītola skaidro, ka pedagoģisko darbību, ieskaitot lekciju lasīšanu, likums tiesnešiem neaizliedz: «Tiesnešu ētikas komisija secinājusi, ka autoratlīdzības līguma slēgšana ar iestādi, kas ir potenciāls lietas dalībnieks tiesā, pats par sevi nav šķērslis lekciju lasīšanai. Būtiski, lai profesionālās ētikas principi tiek ievēroti, veidojot lekciju saturu.» Pati Celmiņa Dienai norādaīj, ka "personiska saistība [ar bāriņtiesu darbiniekiem] praktiski nepastāv. Tikai tik daudz, ka mani kā apgabaltiesas tiesnesi, kurai ir pieredze skatīt šīs lietas, lūdz uzstāties".
Jāpiebilst, ka 12. novembra KNAB «viesošanās.» RAT beidzās ar tiesneses Ivetas Bērziņas aizturēšanu un nākamajā dienā viņa atstādināta no amata. Mediju rīcībā vēlāk nonāca informācija, ka kratīšana veikta arī tiesneses Guntas Ozoliņas kabinetā.