Īpaši jau, ja ar «lietu» saprotam nacionālā teātra kontekstā oriģinālus meklējumus. Vieni no nedaudzajiem - radošā apvienība _umka.lv_ - piektdien, 22.janvārī, plkst.19 Spīķeros pirmizrāda jauniestudējumu _Vectēvs. Neapgraizīts_.
Umka.lv auditorija lielākoties ir jauni, mākslinieciski ievirzīti cilvēki. Tas saprotams, jo, nosacīti runājot, grupu var ieskaitīt Latvijā faktiski neeksistējošā off teātra sfērā. Tai līdzi jūt savējie. Iepriekšējās umka.lv izrādes tomēr ir patikušas arī tiem «institucionālajiem teatrāļiem», kas Dirty Deal telpās iemaldījušies bez aizspriedumiem. Grupas spēks un vājums vienlaikus ir oriģinālā pieeja leļļu un objektu teātrim, ko lielākā daļa skatītāju uzskata par ģeniālu, bet daļa sauc par pašdarbniecisku. Nav «kārtīgu» leļļu? Bet - vai mākslinieka gatavota butaforija izrādes vajadzībām uz jums atstātu tādu pašu iespaidu kā sakropļotā seja? Lelle - zīdaiņa surogāts - daudzu bijušo bērnu apziņā vienādojas ar cilvēcisku, dzīvu būtni. Īpaši, kad tā umka.lv puišu rokās «atdzīvojas». (Un tas tiešām notiek!) Grupas pirmās izrādes bija bezgala jautras, nedaudz anarhistiskas un pievērsās, piemēram, popkultūras klišejām. Umka.lv līderis Ģirts Šolis uzsver, ka Vectēvs. Neapgraizīts gan esot vairāk «krīzes laika izklaides pasākums». Tomēr izrādes apraksts ļauj gaidīt ne tikai skarbāku šodienas Latvijas vērtējumu, bet arī sarežģītākas semiotiskas kombinācijas, ar tēliem darbojoties.
Izrādes galvenais varonis uz jauno umka.lv darbu pārceļojis no pērnā gada iestudējuma. Izrāde ironizēja par tobrīd sabiedrībā aktuālāko - dažādiem televīzijas šoviem. Dzīve mainījusies, un Vectēvs 2010.gadā saskaras ar citām problēmām. Grupas sacerētajā asprātīgajā preses relīzē minētas gan divvietīgas teltis pilsētas centrā, gan Ušers un Šlesakovs, gan pensionāri, kas, «atkarojuši savu likumīgo daļu, bija iedzinuši valsti kaunpilnā strupceļā». Vai paši umka.lv puiši teiktu, ka šī ir politiska izrāde? «Nē. Mums jau vienmēr ir politiskas atsauces, bet moralizēt nekad neesam moralizējuši,» saka Ģ.Šolis. Tas nozīmē, ka no politikas šodienas Latvijā neizbēgt? «Droši vien ignorēt to ir neiespējami. Sociāli aktīvi iestudējumi ir mūsu lauciņš, un grūtos laikos jau tirgus mākslinieki nāk. Mēs esam tādi gan pēc atrašanās vietas, gan kā leļļu teātris, jo, piemēram, viduslaikos leļļu teātris bija sociāli viskritiskākais.» Bet labākais medijs, kādā runāt par grūto, ir smiekli - Ģ.Šolis ir pārliecināts.
Grupai «nagi niezot» pamēģināt arī ko jaunu, teiksim, savā tehnikā iestudēt kādu labi zināmu dramaturģisku darbu. Bet līdz tam - draudoši ierēcies «Mēs esam neapgraizāmi!», «miniatūru varietē» - Vectēvs atgriežas Spīķeros. Aizejiet pārbaudīt, cik provocējoši var būt smiekli.